Deviņi dīvaini, bet zinātniski pierādīti iemesli, kādēļ pēkšņi sākas migrēna  (4)

Izlaist maltīti, protams, nav veselīgi nevienam, bet migrēnas slimniekiem no šī sliktā ieraduma jāizvairās īpaši. Eksperti norāda, ka ēdienreizes izlaišana ietekmē hipotalāmu - smadzeņu daļu, kas regulē organisma ritmu. Pētījumā noskaidrots, ka hipotalāma sāk darboties arī tad, kad cilvēkam sākas migrēna. Iespējams, ka ogļhidrātu vai cukura zemas līmenis, izlaistās maltītes dēļ, palīdz parādīties neciešamajām galvassāpēm.

2014. gadā veikts pētījums, kas atklāj, ka pieaugušajiem, kuriem mēdz parādīties migrēnas, bija 40% mazāk iespēja tās iegūt, ja pirms gulētiešanas ieturētas kārtīgas vakariņas.

Varētu šķist, ka atpūta un ilgāka diendusa palīdzētu migrēnai neparādīties, bet tā nav taisnība.

Ārsti norāda, ka ir svarīgi ieturēt regulāru ritmu, un katru dienu (pat nedēļas nogalē) cilvēkiem, kuriem ir regulārās migrēnas galvassāpes, mosties un doties atkal gulēt vienā un tajā pašā laikā, tas ir drošākais veids, kā izvairīties no pēkšņas migrēnas.

Stress ir zināms kā galvenais migrēnas cēlonis, bet atpūsties pēc saspringta perioda ir vēl riskantāk. Kā noskaidrots 2014. gada pētījumā, pastāv tādas "atpūtas galvassāpes", kas var rasties nedēļas nogalē vai pirmajā atvaļinājuma dienā.

Viens veids, kā izvairīties no tā ir strādāt mazās devās un ikdienā atpūsties, dodoties pastaigā vai nodarbojoties ar jogu. Īpaši ieteicams tiem, kuriem ir stresains darbs un nepieciešams atpūsties biežāk, lai novērstu stresa uzkrāšanos.

Veikts pētījums, kurā no 1200 migrēnas pacientiem, aptuveni 22% nosauc skriešanu kā vienu no migrēnas iemesliem. Galvassāpes rada retas fiziski smagas sporta aktivitātes, jo regulāri treniņi tieši pretēji - samazina migrēnu biežumu.

Gluži tāpat, kā regulāras ēdinreizes, atslodzes brīži, tā arī fiziski treniņi palīdzēs izveidot ikdienas grafiku, kurā galvassāpēm iejaukties būs krietni grūtāk.