dzirde, ausis, vīrietis,
Foto: Shutterstock
Dzirde ir viena no maņām, bez kuras ikdienā ir grūti iztikt. Ar ausīm mēs baudām melodisku mūziku, dzirdam otra teikto un nepārtraukti saņemam informāciju ar trokšņiem un skaņām, kas izskan mums apkārt. Nepievēršot ausu veselībai pietiekamu uzmanību, jaunieši bieži to sabojā, klausoties pārāk skaļu mūziku austiņās, bet gados vecāki cilvēki dzirdes problēmas iegūst neveselīgos darba apstākļos, piemēram, strādājot ar pneimatisko āmuru un līdzīgiem rīkiem bez ausu aizbāžņiem.

"Gan darbā, gan atpūtā viss jādara ar mēru. Ja atpūtā jāklausās mūzika, jāatceras, ka var noregulēt skaļumu un nevajag klausīties uz visskaļāko, tāpat arī darbā, ja ir trokšņains darbs, svarīgi lietot ausu aizbāžņus vai austiņas, vai vēl labāk - lietot abus vienlaicīgi," skaidro otorinolaringoloģe Ieva Dambe.

Svarīgāk ir izvairīties no tā, ko iespējams regulēt, neslinkot, uzlikt austiņas darbā un pagriezt klusāk mūziku. To cilvēks pats var izdarīt, un bieži, pat ne aiz nezināšanas, bet aiz slinkuma un muļķības, tomēr to nedara, apzināti bojājot dzirdi.
Ieva Dambe

Dzirdes problēmas rodas tad, kad skaņas signāls nesasniedz smadzenes. Pastav divi dzirdes problēmu veidi:

  • dzirdes zudumu izraisa jutīgo matiņu šūnas iekaisums iekšējā ausi vai dzirdes nervu bojājumi. Tas notiek dabiski, paliekot vecākam, vai arī kādas traumas gadījumā;
  • dzirdes zudums, kad skaņa nespēj ieiet no ārējās auss daļas iekšējā, bieži vien tāpēc, ka izveidojies ausu vaska nosprostojums.

Avots: nhs.uk.

"Ilgstoši 80 decibelu skaļš troksnis vairākas stundas dienā ir slieksnis, kurā tiek sabojāta veselība, bet arī tas ir atkarīgs no katra cilvēka auss īpatnībām. Dzirdi var sabojāt pēkšņs troksnis vai ari ne pārāk skaļš troknis, kas, ilgtoši atrodoties skaļumā, vājina dzirdi, cilvēkam nemaz nemanot,'' saka Dambe.

Vecums

Vecums ir biežākais dzirdes zuduma cēlonis.

Lielākākajai daļai cilvēku dzirde sāk pasliktināties vidēji 40 gadu vecumā. Dzirdes zudums palielinās, perosnai kļūstot vecākai. Apmēram 80 gados lielākajai daļai cilvēku ir novērotas dzirdes problēmas.

Kad dzirde pasliktinās, augstas frekvences skaņas, piemēram, sieviešu vai bērnu balsis, var kļūt grūti sadzirdamas. Var būt arī grūtāk dzirdēt līdzskaņus, piemēram, "s" un "f". Tas var veidot grūtības sazinoties ar citiem. Vairāk par vājdzirdīnu un to, kā ar to sadzīvot lasi rakstā "Pirmās pazūd putnu dziesmas. Stāsts par mākslinieci un dzejnieci Rūtu Mežavilku un to, kā sadzīvot ar vājdzirdību"

Darba apstākļi

Cits cēlonis dzirdes zudumam ir bojājumi ausī, ko izraisa atkārtoti skaļi trokšņi, kas ietekmē dzirdi ilgā laika posmā. Tas ir pazīstams kā trokšņu izraisīts dzirdes zudums, kad bojātas jutīgu matiņu šūnas auss gliemežnīcā. Ja šūna ir bojāta, uzlabot dzirdi vairs nav iespējams, var tikai mēģināt apstādināt dzirdes pasliktināšanos.

Lielāka iespēja pašam sabojāt dzirdi, ja:

  • strādā ar trokšņainu aprīkojumu, piemēram, pneimatiskajiem urbjiem vai āmuriem;
  • strādā vidē, kur nepārtraukti ir skaļa mūzika, piemēram, naktsklubā;
  • regulāri austiņās klausās skaļu mūziku.
''Svarīgāk ir izvairīties no tā, ko iespējams regulēt, neslinkot, uzlikt austiņas darbā un pagriezt klusāk mūziku. To cilvēks pats var izdarīt, tomēr bieži pat ne aiz nezināšanas, bet gan aiz slinkuma un muļķības, to nedara, apzināti bojājot dzirdi,'' norāda otorinolaringoloģe.
Trīs vienkārši padomi - nemocīt sevi sadzīviskās izklaides situācijās,ja strādā trokšņainā darba vidē, lietot ausu aizbāžņus vai austiņas un,ja darba līgumā noteiktas dzirdes pārbaudes, noteikti tās apmeklēt.
Ieva Dambe

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!