"Ir pienācis laiks pievērst pastiprinātu uzmanību psihiskām saslimšanām. Šī problēma no pagraba ir jāizceļ virszemē, un jāsāk par šīm lietām sākt runāt skaļi,'' saka Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole.
Veselība - tā ir pilnīga fiziska, psihiska un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai kādiem fiziskiem trūkumiem. Tādēļ speciālisti aicina palīdzēt cilvēkiem, kas sirgst ar depresiju, atpazīst viņus sabiedrībā un sniegt palīdzību, nodrošinot pilnvērtīgu dzīvi.
''Veselības ministrija ir atvieglojusi pieeju ģimenes ārstiem un medikamentu izrakstīšanai. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā no šī līdz 2020. gadam, ir izvirzītas četras prioritātes, un viena no tām ir tieši psihiskā veselība," atklāj Pole.
''Kurš būtu gatavs pacelt roku un pateikt, jā, man ir psihiski traucējumi? Cilvēkam, kuram ir psihiskas problēmas, ir bail runāt skaļi, jo šķiet, ka viņš no ikdienišķa cilvēka pārvērtīsies par kādu nepieskaitāmu un nepilnvērtīgu personu," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns.
2005. un 2010. gadā tika apkopoti dati, kas liecina, ka trešdaļa no Eiropas iedzīvotājiem gada laikā slimo ar kādu no smadzeņu slimībām. Latvijā tie ir 300 tūkstoši, stāsta Rancāns un turpina: ''Vai katrs piektais no mums ir traks? Nē, šādus aplamus aizspriedumus rada informācijas trūkums.''
Tie ir apmēram 18-20 %, tātad katrs piektais no mums. Viņi ir tepat, tie ir cilvēki mums apkārt. Psihiskās slimības izpaužas dažādos veidos. Cilvēka apziņā psihiskie traucējumi asociējas ar to pašu smagāko, ko jebkad kāds ir redzējis, piemēram, smagām šizofrēnijas formām, ko kultivē filmu industrijas un grāmatas, bet ne vienmēr psihiskas slimības ir vissmagākajā stadijā, piemēram, ar depresiju Latvijā katru gadu slimo 115 tūkstoši cilvēku.
Psihiskie traucējumi būtiski iespaido cilvēka ikdienu, šis cilvēks nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, strādāt, nodarboties ar to, kas viņam patīk. Tajā brīdī, kad cilvēks ārstē šo slimību, ar lielāko daļu simptomiem var tikt galā, pat šizofrēnijas gadījumā, nemaz nerunājot par depresiju vai trauksmi, uzsver speciālisti.
Fakti
- 2014. gadā Latvijā izdarītas 382 pašnāvības;
- 60-80% pašnāvības izdarītas depresijas iespaidā;
- ES vidēji katram trešajam cilvēkam konstatēta kāda psihiska vai neiroloģiska saslimšana;
- Latvijā gada laikā cilvēkiem vecumā no 15 - 64 depresija ir 7,3 % , no tiem slimību diagnosticējuši un ārstējuši tikai trešā daļa – 2,3 %;
- Ja kāds no ģimenes locekļiem saslimstu ar psihiskiem traucējumiem, 41% no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aptaujas dalībniekiem atzīst, ka šo faktu slēptu;
- 2,8 % no Latviijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 64 nopietni apsvēruši vai plānojuši pašnāvību;
- Lai gan visi pašnāvību upuri nav ar psihiskiem traucējusi, tie ir ļoti būtisks riska faktors saistībā ar pašnāvības mēģinājumiem
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
