Ikdienas steigā bieži vien sanāk paklupt, aizķerties un citādi sevi traumēt. Visbiežāk dažādas traumas guvuši vīrieši vecumā no 41 līdz 45 gadiem, kas ir gandrīz katrs piektais apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apdrošināšanas dati par šogad izmaksātajām atlīdzībām.
"Traumas ir viens no galvenajiem mirstības un saslimstības cēloņiem, kurš ietekmē paša cilvēka un viņu tuvinieku dzīves kvalitāti. Praksē redzams, ka cilvēki, kuri pārcietuši traumas, izmanto ievērojami vairāk veselības aprūpes pakalpojumu," saka Māris Pļaviņš, Medicīnas Sabiedrības ARS nefrologs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents.
Vairumā gadījumu iedzīvotāji gūst dažādas kāju un roku traumas. Visbiežāk gūtajām traumām ir izteikti sadzīvisks raksturs – tās gūtas paklūpot vai krītot, paslīdot, remontējot vai uzkopjot mājokli, vai arī sportojot. Zīmīgi, ka sievietes dažādas traumas gūst trīs reizes retāk nekā vīrieši, taču viņu gūtās traumas ievērojami biežāk ir nopietnākas vai arī vairākas vienlaicīgi.
"Biežāk traumas piemeklē vīriešus, kas Latvijā aizvien ir arī galvenie pelnītāji ģimenē. Viens neuzmanīgs, steigā sperts solis, vai neveiksmīgs treniņš var ievērojami ietekmēt darbaspējas, līdz ar to arī ģimenes budžetu nākamo nedēļu vai pat mēnešu garumā," uzsver Jansons.
Kritienus visbiežāk iedzīvotāji gūst kāpjot pa trepēm, tie veido gandrīz pusi no visiem krišanas gadījumiem. Savukārt sporta traumu statistika norāda, ka riskantākie sporta veidi ir futbols un basketbols - kopumā puse no traumām gūta kādā no šiem sporta veidiem.
Visretāk traumas gūtas iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, vai arī uzkrītot smagam priekšmetam.
"Pretēji bieži izplatītajiem pieņēmumiem, ka apdrošināties nepieciešams vien domājot par krasiem dzīves pavērsieniem, mūsu apkopotie dati rāda, ka tā noder ļoti ikdienišķās situācijās, jo sadzīviskas traumas iespējamas ik uz soļa,'' norāda Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs.
"Visbiežāk diagnosticētās veselības problēmas ir pēctraumatiskā stresa sindroms un depresija. Tāpēc, ņemot vērā lielās izmaksas, ko var radīt viena, šķietami nebūtiska dzīves epizode, svarīgi samazināt iespējamos riska faktorus, tostarp, finansiālos, lai traumu sekas nepadarītu dziļākas," norāda Pļaviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
