bērns, uzticēšanās, uzticība, rokas
Foto: Shutterstock
Domājot par gaišāku un vieglāku nākotni, bērniem mēģinām sagādāt visu to labāko, bet par savas nākotnes veselību Eiropā esam sākuši domāt tikai 2006. un 2007. gadā, kad pirmo reizi ticis nopietni runāts par to, ka nepieciešami medikamentu lietošanas pētījumi bērniem, lai iegūtu precīzāku informāciju, kad, kuras un cik daudz zāļu nepieciešams dot bērniem, lai savas nezināšanas dēļ nebojātu veselību jau agrā jaunībā.
Kas ir ētiskāk – iesaistīt bērnus klīniskos pētījumos, lai notiek piemērotāka ārstēšana, vai ārstēt ar zālēm, par kuru efektivitāti mums ir virspusējs priekštats, citreiz lielāka vai mazāka klīniskā pieredze? Nekad nebūs viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem.
Inese Sviestiņa

Līdz 2007. gadam, kad ieviesa Eiropas pediatrisko pamatregulu, pat 50% bērnu ārstēja ar zālēm, kas nebija pārbaudītas šajā populācijā, un 2006. gadā aptuveni 75% no visām 317 Eiropā centralizēti reģistrētām zālēm tika izmantotas arī ārstēšanā bērniem – tikai 34% no šīm zālēm bija norādītas indikācijas zāļu lietošanai bērniem, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit