Publiskajā telpā valda viedoklis, ka migrācija un infekcijas slimības korelē. Tā nav taisnība – sistemātiskas saistības starp šiem jautājumiem nav.
Infekcijas slimības galvenokārt uz zemeslodes ir saistītas ar nabadzību. Migranti veic garus, nogurdinošus ceļojumus no kara, konfliktu vai ekonomiskās krīzes zonām, un tieši šis ceļš ar higiēnas trūkumu palielina ūdens un pārtikas izraisītu slimību risku. Migrantu vidū vēl varētu izplatīties masalas. Tomēr šie riski Eiropai ir nenozīmīgi, jo Eiropā ir liela pieredze, ārstējot tuberkulozi, HIV/AIDS, hepatītu, masalas un masaliņas. Šīs slimības nav novērstas un joprojām pastāv Eiropas reģionā neatkarīgi no migrācijas.
Piemēram, saslimstība ar tuberkulozi Eiropas reģionā ir 39 uz 100 000 iedzīvotāju, bet bēgļu izcelsmes valstīs svārstās no tik zemas kā 17 jauni gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem Sīrijā līdz 338 gadījumiem Nigērijā. Turklāt tuberkuloze nav pārnēsājama no imigrantiem uz pastāvīgajiem iedzīvotājiem, jo ir ierobežots savstarpējs kontakts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
