Ir zinātniski atklāts, ka cilvēkam ir gēns, kas ietekmē cilvēka spēju tikt galā ar situācijām, kurās nepieciešama papildu emocionālā piepūle. Pētījums izskaidro, kāpēc daži cilvēki saglabā vēsu galvu pat vissarežģītākajās situācijas, bet citi ātri vien zaudē savaldīšanos.
Pētnieks Giulens Fernandezs (Guillen Fernandez) eksperimentā izmantoja īpašu skeneri, ar kura palīdzību bija iespējams ieraudzīt, kā cilvēku smadzenes izmainās stresa laikā.
Pēkšņu stresu radīja vardarbīgu filmu ainas un virkne bilžu ar dusmīgām un biedējošām sejām.
Fernandezs atrada "primitīvu" smadzeņu reģionu, kas palīdz kontrolēt savas emocijas. Šis reģions bija aktīvāk tiem, kas mantojuši "mierīgo gēnu".
Aptuveni puse no cilvēkiem ir šis gēns, padarot mūs vairāk atturīgus vai piesardzīgus problēmu situācijās, bet ir daudzi, kas pakļauti spiedienam.
"Ģenētiskā atšķirība parādās tikai tad, kad cilvēks ir pakļauts stresam. Šī ir pirmā reize, kad ir konstatēta ģenētiska variācija, kas parāda atšķirīgu atbildi uz emocionāliem stimuliem tikai tad, ja cilvēks izjūt stresu," ar lepnumu atzīst pētnieks.
"Mēs pašlaik izmeklējam, vai cilvēki, kuriem ir attīstīts ''stresa gēns'' ir arī tendence uz pēctraumatiskā stresa sindromu, ja dzīves laikā piedzīvota kāda spilgta traģēdija vai pārdzīvojums," skaidro Fernandezs.
Ir pierādīts, ka stress ietekmē sirdsdarbību, bet zinātnieki ir atklājuši, ka ''stresa gēns'', kas liek mums dažādi izturēties un reaģēt un stresa situācijām, palielina sirdstriekas iespēju. Labā ziņa - tā kā gēns ir skaidri redzams,tādēļ ārsti jau laikus var sagatavoties attiecīgam terapijas veidam, ziņo forbes.com.
Stress nav vienīgā emocija, ko zinātniekiem izdevies atkodēt. Ja iepriekš noskaidrots, ka mums ir iedzimti gēni, kas palīdz noteikti vai esam ar vēsu prātu vai ''karstgalvji''. Mūsu gēni arī palīdzēja noteikt, vai mēs skatāmies uz dzīves situācijām no gaišās puses un esam pozitīvi vai tikai nemitīgi neapmierināti ar visu apkārt notiekošo.
Kas vēl mūsos jau ir ''iekodēts''?
Pētījumā pierādīts arī tas, ka viens no pieciem cilvēkiem ir mantojis "nesportisko gēnu", kas nozīmē, neatkarīgi no tā, cik bieži vai intensīvi cilvēks cenšas iegūt skaistu figūru un uzlabot fizisko formu, šiem ļaudīm tas ir krietni grūtāk nekā pārējiem.
Pat romantika mūsu dzīvē jau daļēji ir ieprogrammēta DNS. Pētījumi pierāda, ka daži pievilcības noslēpumi ir iekodēti cilvēka imūnsistēmas gēnos un, jo daudzveidīgāki tie ir, jo vairāk pretējā dzimuma pielūdzēju.
Avots: dailymail.co.uk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
