pāris, saaukstēšanās
Foto: Shutterstock
Arī šoruden, mainoties laikapstākļiem un atsākoties skolas gaitām, ir vērojama tendence saaukstēties biežāk. Pēc mēneša, dienas gaišajai daļai saīsinoties un iestājoties tumšam laikam, AS Veselības centru apvienības poliklīnikas "Pulss 5" ģimenes ārste Marita Ķirsone prognozē rudens depresijas nomākto pacientu skaita pieaugumu.

"Tā kā rudenim raksturīgās slimības atkārtojas katru gadu, tās vairumā gadījumu ir iespējams novērst, ja vien pacients to vēlas", norāda Ķirsone.

Saaukstēšanās

Visvairāk rudenī cilvēki cieš no saaukstēšanās. "Lai gan reizēm mums šķiet, ka nezinām, kur esam saaukstējušies, tomēr ir virkne ikdienišķu lietu, kam nepievēršam uzmanību, bet, kam ir ietekme uz to, cik ātri varam saslimt. Vienmēr ir jādomā par regulāru roku mazgāšanu un telpu vēdināšanu,'' skaidro ārste.

Ikviens sabiedriskais transports ir īstens vīrusu perēklis, jo tur vienuviet atrodas daudz cilvēki, kas ne vien šķauda un klepo, izdalot siekalu daļiņas, bet arī nevilšus šīs daļiņas atstāj uz virsmām, ar kurām saskaras pieturoties.

Klepus gadījumā ir jācenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no sausā klepus. Atkrēpojošs klepus ir jau solis atveseļošanaš virzienā, un to var panākt, lietot daudz šķidruma un reizēm arī sīrupus.

"Jo vājāka būs cilvēka imunitāte, jo vieglāk baciļi atradīs ceļu pie viņa," norāda ģimenes ārste.

Tādēļ arī rudenī ir jāatceras, ka katru dienu veselam cilvēkam ir jāizdzer aptuveni divi litri šķidruma, nerēķinot kafiju vai melno tēju, kas ir dehidrējošas. Tā pat ir jāuzņem vitamīni, ēdot daudzveidīgu pārtiku un, kamēr iespējams, jāuzņem C vitamīns, kas ir Latvijas rudens veltēs:

  • mežrozītēs;
  • smilkšēršķos;
  • pīlādžos;
  • paprikā;
  • cidonijās un citur.
Imunitātes stiprināšanai
vēlama kontrastduša un pašmāju tēju - aveņu, plūškoka, raudenes lakstu dzeršana. Savukārt slimajam būtu jāizdzer vismaz trīs litri šķidruma, ja vien nav nopietnas sirds kaites.
Smēķēšana un dažādu pretsāpju tablešu lietošana arī var būt par iemeslu kunģa kairinājumam.

Psihoterapeites padomi: Pēcsvētku depresija - kas tā ir un kā ar to cīnīties?

Foto: Shutterstock
Nereti svētku laikā piedzīvoto emociju augstais pacēlums un to kritums pēc svētkiem izraisa skumju un tukšuma sajūtu. Skaļi šo sajūtu saucam par pēcsvētku "
depresiju
". Kā ar to cīnīties un vai tā tiešām ir depresija? Uz šiem jautājumiem atbild klīnikas Premium Medical psiholoģe un psihoterapeite Inese Ruka.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!