Aplikācijai būs dažādas funkcijas. Ikdienā tā regulāri atgādinās, kādos laikos jālieto astmas zāles. Kā skaidro alergologs un idejas autors Māris Bukovskis, katram astmas pacientam ārsts nosaka savu zāļu lietošanas režīmu. Atkarībā no slimības gaitas, tas var mainīties, tāpēc ikdienas steigā draudzīgs viedtālruņa atgādinājums ieņemt zāles aizņemtam cilvēkam varētu būt ļoti svarīgs.
Savukārt pacientiem, kas ar astmu saslimuši nesen, aplikācija piedāvās dažādu papildinformāciju, piemēram:
- inhalatoru lietošanas iemaņas;
- astmas kontroles testu, kas ļaus sekot līdzi pašsajūtai un novērtēt, vai ir sasniegti ārstēšanas mērķi;
- informāciju par to, kur meklēt ārsta palīdzību un kā rīkoties lēkmes laikā.
Topošā aplikācija plāno piedāvāt arī kādu novatorisku risinājumu, proti, pacienta astmas zāļu inhalatoru savienot ar ierīci, kas ļautu fiksēt tā izmantošanu un līdz ar to apkopot un analizēt konkrētā pacienta zāļu lietošanas paradumus. Tādējādi ārsts varēs efektīvāk sekot astmas slimnieka veselības stāvoklim.
Piemēram, ja pacients vairākas dienas nav lietojis ārstējošo inhalatoru, bet pēkšņi pastiprināti sācis lietot glābējmedikamentu, ārsts, pamanot neregulāru zāļu lietojumu, pacientam vizītē vai telefoniski varēs atgādināt par nepieciešamību uzlabot zāļu lietošanu. Plānots, ka jaunās aplikācijas pirmā versija pie lietotājiem nonāks gada nogalē.
Latvijā ir ļoti liels aptiekā iegādāto tā saukto glābjošo medikamentu īpatsvars, kas liecina, ka daudzi astmas slimnieki astmu ikdienā ārstē neregulāri, bet, rodoties slimības saasinājumam, lieto glābjošos inhalatorus jeb bronhu paplašinātājus.
Ilgtermiņā šāda prakse var novest pie neatgriezeniskiem plaušu bojājumiem, plaušu funkcijas samazināšanās, kas var nopietni iedragāt ne tikai cilvēka dzīves kvalitāti, bet arī palielināt nāves risku no sirds asinsvadu slimībām.
Cilvēks ilgstoši sadzīvo ar astmu, ārstējoties pavirši, domā nekas traks nenotiek, bet kādā brīdī uz plaušu iekaisuma fona dažu dienu, nedēļu vai mēnešu laikā var strauji samazināties plaušu funkcija.
''Diemžēl šādi bojājumi daļai pacientu ir neatgriezeniski un plaušas atgriezt iepriekšējā stāvoklī vairs nav iespējams. Biežāk šādas pārmaiņas notiek ar smēķētājiem, kuriem attīstās hroniska obstruktīva plaušu slimība vai pasliktinās astmas gaita,'' skaidro alergologs.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka plaušu funkcijas ietekmē nāves risku tik pat nozīmīgi kā plaši izplatītas sirds asinsvadu slimības:
- augsts holesterīna līmenis;
- cukurslimība;
- liekais svars;
- paaugstināts asinsspiediens.
''Tāpēc, pirms nolemt nelietot ārsta izrakstītās zāles, ir vērts padomāt par sekām, ko rada nepareiza zāļu lietošana," atgādina Bukovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
