Ūdens ir dzīvības avots, tomēr nodrošināt tā nepieciešamo daudzumu organismā ir sarežģītāk nekā uzskatām. Viena no pašām saprotamākajām ūdens trūkuma pazīmēm ir slāpes.
- Slāpes parādās, kad organisms zaudē nepilnu 1 % ūdeni.
- Ja tiek zaudēts vairāk par 2 % ūdens, to sauc par dehidratāciju – tiek traucēta normāla fizioloģiska darbība.
- Zaudējot 10 % ūdens, rodas neatgriezeniskas izmaiņas: saplaisā āda, iekrītas acu āboli, parādās redzes traucējumi, sākas spazmas rīklē, attīstās anūrija – nieres neizdala urīnu, samazinās prāta spējas. Kad cilvēks zaudē 21 % ūdens, viņš mirst.
Kas ir osmoprotektori un kā tie palīdz organismā saglabāt ūdeni?
Osmoprotektori ir sīkas daļiņas, kas uzkrājas šūnās. To uzkrāšana šūnas iekšienē ir specifiska aizsargreakcija, kas palīdz cilvēka šūnām nodrošināt dzīvībai nepieciešamo ūdens daudzumu un izdzīvot. Šis process tiek saukts par osmoprotekciju.
Pastāvīgas ūdens nepietiekamības dēļ var parādīties sausās acs slimība – asarās nepietiek ūdens un attīstās acs virsmas iekaisums.
Iekaisumam turpinoties ilgāku laiku:
- plānāka kļūst asaru plēvīte;
- samazinās acs optiskās sistēmas caurspīdīgums;
- pasliktinās redze.
Neārstēta sausās acs slimības dēļ redze var kļūt neskaidrāka.
Kāpēc sportojot svīstam, bet neizžūstam
Aktīvas fiziskas slodzes laikā cilvēka organisms no pārkaršanas aizsargājas, izdalot ūdeni jeb svīstot. Cirkulējoša ūdens daudzums organismā samazinās un tā daudzumu ātri var atjaunot, ņemot ūdeni no šūnām.
Tomēr jāielāgo, ka ūdens trūkuma dēļ ātri ietu bojā sirds, aknu, nieru, smadzeņu šūnas, bet atsevišķu orgānu šūnas- neironi, kardiomiocīti, nekad neatjaunojas. Tāpēc svarīgāko orgānu šūnas no ūdens zaudēšanas sargā liels daudzums osmoprotektoru, kuri ūdeni "ieslēdz" šūnā un neļauj tam to atstāt. Tikmēr, kamēr varēsim papildināt zaudēto ūdeni padzeroties, ūdens trūkums organismā tiek atjaunots sarežģītākā ceļā – šķeļot taukus.
Aktīvi nodarbojoties ar sportu vienu stundu, jāizdzer viens litrs ūdens. Papildus pie tiem diviem litriem, kas tāpat jāuzņem dienas laikā. Samazinoties cirkulējošā ūdens daudzumam, palielinās asins viskozitāte jeb biezums. Tas palielina sirdslēkmes risku.
Alkohols – ūdens zaglis
Alkohola lietošana, pat, ja tas tiek darīts ar mēru, samazina cirkulējošā ūdens daudzumu organismā. Specifisku fermentu iedarbības rezultātā alkohols tiek sašķelts aknās, bet tā sadalīšanās produkti no organisma izdalās caur nierēm kopā ar ūdeni. Tāpēc viens no otrās dienas galvassāpju iemesliem ir samazinātais ūdens daudzums – tieši tāpēc ir apgrūtināta indīgo metabolītu izvadīšana.
Iemesls, kāpēc alkohols mūs uzreiz nenogalina ir osmoprotektori visos dzīvībai svarīgos orgānos – sirdī, aknās, smadzenēs un nierēs.
Simptomi, kas liecina, ka organismam nepieciešams ūdens:
- slāpes;
- sausuma sajūta mutē;
- nieze, kairinājums, smilts sajūta acīs;
- maza urīna daudzuma izdalīšanās;
- tumšāka urīna krāsa.
Lietojot vieglos alkoholiskos dzērienus, jāizdzer divas reizes lielāks ūdens daudzums, bet lietojot stipros dzērienus - pat četras reizes lielāks ūdens daudzums, jo alkohola vielmaiņas produkti ir kaitīgi, īpaši smadzeņu šūnām.
Ūdeni mēs zaudējam ne tikai sportojot, baudot vīnu vai atsvaidzinoties ar aukstu alu, bet arī dzerot kafiju, tēju, saldus augļūdeņus, guļot saulē vai vienkārši atrodoties karstā telpā un svīstot. Svarīgi neaizmirst dzert daudz ūdens, jo nav cita veida, kā mēs tieši varētu palielināt savu osmoprotektoru rezerves aknās, sirdī vai smadzenēs.
.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
