Esam pieraduši par paaugstinātu holesterīnu runāt saistībā ar neveselīga uztura un dzīvesveida sekām. Taču diezgan daudziem cilvēkiem paaugstināts holesterīna līmenis tiek pārmantots no vecākiem. Viņi var ievērot visperfektāko dzīvesveidu, kas, protams, ir jādara, bet holesterīna līmeni tik un tā neizdodas būtiski samazināt. Šī slimība, ko sauc par ģimenes hiperholesterinēmiju, ir visbiežākais ģenētiskais iemesls, kas var novest pie pieauguša cilvēka nāves.
Tiek lēsts, ka ģimenes hiperholesterinēmija Latvijā varētu skart 7000 līdz 10 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa nav apzināti un nav uzsākuši atbilstošu ārstēšanos. Jāatgādina, ka paaugstināts sliktā holesterīna līmenis mazina asinsvadu elastību, nogulsnējoties uz to sieniņām un radot risku tos nosprostot, kas var novest pie insulta vai infarkta.
Konsultē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs asoc.prof. Gustavs Latkovskis
Kas ir ģimenes hiperholesterinēmija un kāpēc tā ir bīstama?
Ģimenes hiperholesterinēmijas (ĢH) pamatā ir ģenētiskās mutācijas gēnos, kas regulē "sliktā" jeb ZBL (zema blīvuma lipopropteīnu) holesterīna nonākšanu aknās, kas ir galvenais holesterīna vielmaiņu regulējošais orgāns. Tā rezultātā ZBLH uzkrājas asinīs un nogulsnējas artēriju sieniņās, izraisot agrīnas sirds un asinsvadu slimības, tostarp miokarda infarktu, stenokardiju, smadzeņu insultu un pat pēkšņu nāvi. Ja par relatīvi pieņemamu kopējā holesterīna līmeni var uzskatīt zem 5 mmol/l, tad neārstētiem ĢH pacientiem kopējais holesterīna līmenis var svārstīties no 7 līdz 14 mmol/l vai pat augstāk. Slimība tiek ģenētiski pārmantota no vecākiem.
Kā diagnosticē ģimenes hiperholesterinēmiju?
Lai savlaicīgi diagnosticētu ĢH, ikvienam, tai skaitā jauniem cilvēkiem, vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta un veikt holesterīna analīzes, pēc tam nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts var nosūtīt uz tālākiem izmeklējumiem pie speciālista. Mūsdienās slimība ir efektīvi ārstējama un iespējams pagarināt dzīves ilgumu par vairākiem desmitiem gadu. Pasaules dati rāda, ka ar esošajām iespējām ĢH pacientiem ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzīvildzi.
Par ĢH var liecināt augsts holesterīna līmenis – slimībai raksturīgi, ka vairākiem ģimenes locekļiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs (parasti >8 mmol/l) un agrīni (nereti jau no 30 gadu vecuma) attīstās sirds artēriju nosprostošanās. Kā fiziskās pazīmes varētu minēt cīpslu ksantomas, kas ir holesterīna izgulsnēšanās rezultātā izraisīti blīvi mezgliņi atsevišķās muskuļu cīpslu grupās, tipiski uz plaukstu ārējām virsmām, virs elkoņa, ceļiem, kā arī Ahilleja cīpslās. Tāpat uz ĢH var norādīt radzenes aplis (īpaši, ja to novēro līdz 45 gadiem) – blāvs riņķītis apkārt radzenei, sākotnēji radzenes augšdaļā un apakšdaļā, bet ar laiku cirkulāri visapkārt radzenei.
Kā ārstē šo slimību?
Pats pirmais, ar ko būtu jāsāk, ir dzīvesveida maiņa: jāatmet smēķēšana, jāpievēršas regulārām fiziskām aktivitātēm, jāiekļauj ēdienkartē veselīgs uzturs, jāsamazina liekais svars.
Ja apstiprinās ĢH, savlaicīgi (bieži jau no 18–20 gadu vecuma, nereti pat agrāk) jāuzsāk holesterīnu pazeminošo līdzekļu (pārsvarā statīnu) regulāra lietošana ārsta uzraudzībā. Daudzās pasaules valstīs, piemēram, Nīderlandē, Norvēģijā vai Čehijā pacienti ar ĢH un augstu komplikāciju risku statīnus uzsāk lietot jau pusaudžu gados.
Pacienta līdzestība šīs slimības ārstēšanā ir ārkārtīgi svarīga, jo statīni parasti ir jālieto visu mūžu!
Speciālistu konsultatīvais tālrunis
Ir izveidots speciālistu konsultatīvais tālrunis pacientiem, kam ir diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija vai ir pamatotas aizdomas par to.
Tālr. 25449674 (darba dienās no pulksten 8.30 –17.00)
Ar speciālistu jākonsultējas gadījumos, ja ir:
- diagnosticēta sirds artēriju slimība (ar holesterīna izgulsnēšanos, piem. miokarda infarkts, likti stenti u.c.) pašam vai pirmās pakāpes radiniekiem (vecākiem, brāļiem, māsām, bērniem) agrīnā vecumā (vīriešiem <55 un sievietēm <60 gadiem);
- konstatēts augsts holesterīna līmenis – virs 8 mmol/l.
- ja vismaz diviem ģimenes locekļiem holesterīna līmenis ir >7 mmol/l
Plašāku informāciju par slimību meklēj: www.parsirdi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
