Kādas veselības problēmas rodas, ja pārāk maz laika velta miegam?  (1)

Miegs ir svarīgs, lai varētu kvalitatīvi strādāt, domāt un spriest. Visiem ir pazīstama sajūta, kad visu nakti nav gulēts un nākamajā dienā darbā nav iespējams salikt kopā trīs loģiskus vārdus.

Miegs pasliktina:

Nakts laikā, atsevišķos miega ciklos intensīvāk, strādā cilvēka atmiņa un, ja miegā netiek pavadīts pietiekams laiks, cilvēkam no rīta ir grūtāk atcerēties, kas iepriekšējā dienā ir noticis.

Tādēļ bieži vien ieteicams vakarā mācīties, tad doties gulēt un no rīta galva būs daudz skaidrāka, nekā mēģinot ielāgot terminus vai pabeigt darbus, strādājot visu nakti.

Miega traucējumi un hroniska miega zudums var izraisīt:

Cilvēki, kuri cieš no bezmiega vai miega traucējumiem, parasti cieš arī no citām veselības problēmām.

Miega speciālisti uzskata, ka vīriešiem un sievietēm, kuriem ir miega trūkums, pazemināts ir arī libido un interese par intīmām attiecībām.

Pie intereses trūkuma vainīgs:

Vīriešiem ar miega traucējumiem rodas elpošanas problēmas, kas vairākkārt pārtrauc miegu. Pētījums, kas publicēts Endokrinoloģijas un Vielmaiņas žurnālā (Journal of Clinical Endocrinology and Metabolism), pierāda, ka vairumam vīriešu ar miega traucējumiem, ir zems testosterona līmenis.

Laika gaitā miega trūkuma un miega traucējumu iespaidā var attīstīties pirmie depresijas simptomi.

Miega traucējumiem un bezmiegam ir spēcīga saikne ar depresiju. Amerikā veikts pētījums, kurā bija iesaistīti desmit tūktoši cilvēku, pierādīja, ka grupā, kuras dalībniekiem bija miega problēmas, piecreiz vairāk cilvēkiem atklāja depresijas simptomus, nekā grupā, kuras dalībnieki miegam veltīja pietiekami daudz laika.

Depresija un bezmiegs iet roku rokā. No vienas puses, cilvēkiem, kuriem rodas miega problēmas var rasties depresija, no otras – depresijas slimniekiem bieži ir grūti aizmigt, tādēļ var teikt, ka abas šīs kaites viena otru papildina. Labā ziņa ir tā, ka, ārstējot vienu, iespējams izārstēt abas.

Pēc pāris negulētām naktīm cilvēkam var parādīties iedzeltena ādas krāsa, sarkanas acis un tumši loki zem acīm.

Kad cilvēks nesaņem pietiekami daudz miega, no organisma izdalās vairāk kortozola. Tas ir galvenais stresa hormons, kas var mazināt ādas elastību un maigumu.

Miega traucējumu laikā organisms atbrīvojas no augšanas hormona. Kad cilvēks ir jauns, šis hormons palīdz attīstīties, bet vecumā neļauj pārlieku ātri ādai novecot, tonizē to un stiprina kaulus. Miega trūkums pasliktina ne tikai pašsajūtu un imunitāti, bet arī ķermeņa veselību.

''Kad pa dienu audi atmirst, dziļā miega laikā tie tiek atjaunoti, ja šis miegs netiek sasniegts, veselība ar laiku sāk bojāties arvien vairāk. Cilvēkam vajadzīgs audu remonts,'' atzīst miega eksperts Fils Germans (Phil Gehrman).

Miega trūkums ir saistīts ar bada un apetītes palielināšanos, kā arī vēlāk – ar aptaukošanos.

Saskaņā ar 2004. gada pētījumu, cilvēkiem, kuri gulēja mazāk nekā sešas stundas dienā, bija gandrīz par 30 % lielāka iespēja aptaukoties, nekā tiem, kuri gulēja septiņas līdz deviņas stundas.

Ir veikti pētījumi, kuru rezultāti norāda uz saikni starp miegu un peptīdiem – vielām, kas regulē apetīti. Saīsinoties miegam, cilvēkam organisms daudz vairāk signalizē par ēstgribu, tādēļ bieži vien, kad tiek strādāts naktī vai pēc kāda garāka saviesīga pasākuma, ir neizpratne, kādēļ trijos naktī vēders prasa ēst. Biežas šādas vēlās nakts ēšanas var novest pie liekā svara problēmām.

Miega zudums ne tikai stimulē apetīti, bet arī vēlmi ēst sātīgu – ogļhidrātiem bagātu ēdienu. Jau sen pierādīts, ka viens no veselīgas diētas noteikumiem ir došanās pie miera laikus, lai izpaliktu vēlas nakts ēšanas.

Avots: webmd.com.

Jaunās rekomendācijas paredz arī ilgāku miegu jaundzimušajiem (14–17 stundas).

Savukārt zīdaiņiem būtu jāguļ11 līdz 15 stundas, pirmsskolas vecuma bērniem – 10 līdz 13 stundas, bet skolas vecuma bērniem – 8 līdz 11 stundas.

Vienīgā kategorija, kam nav izmainīta miega ilguma rekomendācija, ir pieaugušie. Tiem joprojām ieteikts gulēt septiņas līdz deviņas stundas.