Amerikāņu zinātnieki ir atklājuši vīrusu ATCV - 1, kas uzbrūk cilvēka DNS un samazina intelektu, traucējot smadzeņu darbībai, apgrūtinot mācīšanos un atmiņas spējas.
Pētnieki no Džona Hopkinsa Medicīnas skolas (Johns Hopkins School of Medicine)un Nebraskas Universitātes (University of Nebraska) atklājuši veselīgu brīvprātīgo kakla sieniņās vīrusu, kas, kā vēlāk noskaidrots, samazina cilvēka garīgās spējas.
Sākotnēji cilvēki tika izmeklēti cita, nesaistīta pētījuma dēļ. Izmeklējot rīkles mikrobu īpašības, negaidīti tika atrastas pēdas uz ATCV - 1. Pētniekiem nācās veikt neskaitāmus jaunus izmeklējumus, lai izprastu, kas ir atklātais vīruss cilvēka kakla sieniņās un kā tas tur nonācis.
ATCV - 1 parasti inficē dažādu sugu pārstāvjus, kas dzīvo zaļaļģēs - vīruss šajā vidē attīstās. Nebija zināms, ka vīruss var ietekmēt arī cilvēka veselību.
Pārbaudot 92 cilvēkus, kas piedalījās pētījumā par kognitīvo funkciju, tika konstatēts, ka 40 iesaistītajiem ir šis vīruss.
Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka cilvēki, kuri bija inficēti ar vīrusu, intelekta, uzmanības un loģiskās domāšanas testus veica par 10 % sliktāk nekā cilvēki, kuriem šis vīruss netika atklāts.
Pētnieki atklāja, ka vīrusa klātbūtne bija saistīta ar samazinātām uzmanības noturēšanas, koncentrēšanās spējām un telpisko izpratni. Netika atklāta saikne ar mainīgajiem faktoriem, piemēram, dzimuma atšķirībām, izglītības līmeni, ienākumiem, rasi vai kaitīgo ieradumu paradumiem.
Komanda veica papildu pārbaudījumus un injicēja zaļaļģēs atrasto vīrusu pelēm. Laboratorijas testi uzrādīja, ka inficētajiem dzīvniekiem bija nepieciešams 10% ilgāks laiks, lai izietu labirintu un tie 20% ilgāk pētīja objektus, kas atradās ceļā. Saskaņā ar pētījuma sniegtajiem rezultātiem, vīruss pasliktināja mācīšanās un atmiņas spējas.
Profesors Džeims Van Ettens (James Van Etten), viens no pētnieku komandas dalībniekiem, newsweek skaidroja, ka nav zināms, kā iespējams inficēties ar jaunatklāto vīrusu. Bet, tā kā nav noskaidrots, ka cilvēks vai dzīvnieks ir viens no pārnēsātājiem, nav pamata teikt, ka tas ir lipīgs un ar to iespējams inficēties no citiem cilvēkiem.
Pagaidām pastāv pieņēmums, ka vīruss inficē kādus vēl mikroorganismus, izņemot aļģes, ar kuru starpniecību cilvēks var inficēties ar jaunatklāto vīrusu.
Jaunākie pētījumi pierāda, ka vīruss spēj veikt bioloģiskos bioloģiskas mijiedarbības dzīvnieku un cilvēku organismā, tikai nav iespējams vēl paskaidrot kā, vēsta pnas.org 2015.gada atskaites.
Avots: newsweek.com
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
