AP -504
Foto: AP/Scanpix

Smadzeņu hipoksija rodas, ja smadzenēm nav pietiekami daudz skābekļa. Tām nepieciešama pastāvīga skābekļa un barības vielu piegāde. Smadzeņu hipoksija attiecas uz lielākajām smadzeņu daļām, tomēr šo terminu bieži lieto, lai apzīmētu skābekļa piegādes trūkumu visā smadzenēm. Kas notiek, ja smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa un kā tas ietekmē cilvēka veselību?

Smadzeņu šūnas ir ļoti jutīgas pret skābekļa trūkumu organismā. Dažas smadzeņu šūnas sāk atmirt piecas minūtes pēc tam, kad skābekļa padeve ir pārtraukta. Rezultātā smadzeņu hipoksija var strauji izraisīt nopietnus smadzeņu bojājumus vai pat nāvi.

Kas var izraisīt pēkšņu skābekļa trūkumu smadzenēm?

  • dūmu ieelpošana, piemēram, ugunsgrēka gadījumā;
  • žņaugšana;
  • kustību traucējumu slimības, ja, piemēram, ir paralizēti elpošanas muskuļi, kā amiotrofās laterālās sklerozes laikā;
  • atrašanās augstās vietās, piemēram, kalnos, apstākļos, pie kādiem cilvēks nav pieradis;
  • aizrīšanās;
  • kad tiek izdarīts spiediens uz balseni;
  • pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās gadījumā;
  • sirds aritmijas gadījumā;
  • vispārējās anestēzijas komplikāciju gadījumā;
  • slīkstot;
  • narkotisko vielu pārdozēšanas laikā;
  • pēc triekas;
  • jaundzimušajiem sarežģītu dzemdību dēļ;
  • zema asinsspiediena laikā.

Amiotrofā laterālā skleroze, ko dažreiz sauc par Šarko slimību, ir strauji progresējoša, vienmēr letāla neiroloģiska slimība, kuras laikā novēro augšējo kustību neironu sairšanu. Tā rezultātā nervu impulsi nenokļūst līdz muskuļiem un to kustība kļūst aizvien grūtāka, līdz iestājas pilnīga ķermeņa, tai skaitā arī runas un elpošanas paralīze. Cilvēka intelektuālās spējas slimības laikā ir pilnīgi saglabātas, tāpat kā uztveres, redzes, dzirdes, taustes, ožas orgānu darbība.

Smadzeņu šūnas ir ļoti jutīgas pret skābekļa trūkumu organismā. Dažas smadzeņu šūnas sāk atmirt piecas minūtes pēc tam, kad skābekļa padeve ir pārtraukta. Rezultātā smadzeņu hipoksija var strauji izraisīt nopietnus smadzeņu bojājumus vai pat nāvi.

Foto: Reuters/Scanpix

Vieglas hipoksijas simptomi

  • traucētu uzmanību, tā vairs nav tik asa;
  • nekordinētas kustības;
  • apgrūtinātas spriestspējas.

Smagas hipoksijas simptomi

  • pilnīga reakcijas nespēja;
  • komas stāvokli;
  • acis pārstāj reaģēt uz gaismu.

Ārstēšana

Smadzeņu hipoksijas ārkārtas stāvoklis jāārstē pēc iespējas ātrāk. Jo ātrāk atsāksies piemērota skābekļa padeve smadzenēm, jo vairāk mazināsies smadzeņu bojājumu risks un saglabāsies iespējas izdzīvot.

Ārstēšana atkarīga no tā, kādi bijuši smadzeņu hipoksijas cēloņi. Primārais dzīvībai nepieciešamais atbalsts un aprūpe ir vissvarīgākā.

  • Elpošana jānodrošinoša ar dažādu mehānismu un aparātu palīdzību;
  • Jākontrolē sirds ritms;
  • Ja pazemināts asinsspiediens, nepieciešami šķidrumi, produkti un zāles, kas paaugstina un notur asinsspiedienu normas robežās;
  • Vajadzīgas vispārējas anestēzijas zāles, lai nomierinātu lēkmes.
Komplikācijas smadzeņu hipoksija ietver ilgstošu veģetatīvo stāvoklī. Tas nozīmē, ka persona var veikt var pamata dzīves funkcijas, piemēram, elpot, tam ir normāls asinsspiediens, ierasts miega un nomoda cikls, bet cilvēks nereaģē uz apkārt notiekošo. Šādi cilvēki parasti mirst gada laikā, lai gan daži var izdzīvot ilgāk.

Dažreiz cilvēki ar smadzeņu hipoksiju tiek atdzesēti, tas palēnina smadzeņu šūnu aktivitāti, līdz ar to arī šūnu nepieciešamību pēc skābekļa. Tomēr šī aprūpe nenodrošina normālus dzīves apstākļus un neatveseļo cilvēku, atgriežot iepriekšējā stāvoklī, kāds bijis pirms hipoksijas diagnozes.

Prognoze

Prognozi nosaka tas, cik smaga ir smadzeņu trauma. Tas atkarīgs no tā, cik ilgi smadzenēm skābeklis ir trūcis. Stāvokli var ietekmēt arī barības vielu daudzums smadzenēs.

Ja skābeklis smadzenēm netika piegādāts īsu brīdi, no komas var "atgriezt", un cilvēks var turpināt dzīvi kā vesels vai daļēji vesels - tas atkarīgs no katra organisma izturības.

Daži cilvēki atgūst spriestpējas un domāšanu, tomēr to kustības tiek ierobežotas. Pastāv epilepsijas risks.

Lielākā daļa cilvēku, kas atgūstas pēc šāda stāvokļa, bezsamaņā ir bijuši ļoti īsu brīdi. Jo ilgāk cilvēks pavada bezsamaņā, jo lielāks risks, ka iestāsies smadzeņu nāve, līdz ar to samazinās izredzes atveseļoties.

Iespējamās komplikācijas

Smadzeņu hipoksijas komplikācijas ietver ilgstošu veģetatīvo stāvoklī. Tas nozīmē, ka persona var veikt pamata dzīves funkcijas, piemēram, elpot, tam ir normāls asinsspiediens, ierasts miega un nomoda cikls, bet cilvēks nereaģē uz apkārt notiekošo. Šādi cilvēki parasti mirst gada laikā, lai gan daži var izdzīvot ilgāk.

Galvenās komplikācijas var ietvert:
  • recekļus vēnās - dziļo vēnu trombozi;
  • pneimoniju - plaušu infekcijas;
  • nepietiekamu barības vielu uzņemšanu, organisms atsakās uzņemt nepieciešamo produktīvai darbībai.
Izdzīvošanas ilgums daļēji atkarīga tā, cik daudz uzmanības tiek pievērst un iespējams veikt, lai novērstu citas veselības problēmas.

Vairāk informācija meklēiet:

Bernat JL. Coma, vegetative state, and brain death. In: Goldman L, Schafer AI, eds. Goldman's Cecil Medicine

Wijdicks EFM, Fugate JE. Anoxic-ischemic encephalopathy. In: Daroff RB, Fenichel GM, Jankovic J, Mazziotta JC, eds.Bradley's Neurology in Clinical Practice

Zivin JA. Approach to cerebrovascular diseases. In: Goldman L, Schafer AI, eds.Goldman's Cecil Medicine

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!