Lai pievērstu sabiedrības uzmanību bīstamajām situācijām un to sekām, kas var rasties, neuzmanīgi strādājot ar meža un dārza tehniku, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar Latvijas Mikroķirurģijas centru un projektu "Dārza tehnikas eksperti" informēja par baiso statistiku, traumu raksturu un to gūšanas veidiem. Tāpat eksperti demonstrēja, kā droši un pareizi strādāt ar motorzāģiem, kā arī informēja par biežāk pieļautajām kļūdām, imitējot potenciāli bīstamas situācijas.
Neievērojot piesardzību, darba tehnika, ko izmantojam malkas sarūpēšanā, var radīt neatgriezeniskas kropļojošas traumas. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā to pacientu skaits, kuriem ir nepieciešama mikroķirurgu palīdzība pēc dažādu ķermeņa daļu dragātiem ievainojumiem un amputācijām, joprojām saglabājas dramatiski augsts, stāsta slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.
Šogad dārza darbu sezonā, kas teorētiski ilgst no 1. maija līdz 30. septembrim, Austrumu slimnīcā nogādāti 177 pacienti ar dragātiem pirkstu ievainojumiem, 55 pacienti ar atsevišķu pirkstu traumatiskām amputācijām, 26 pacienti ar plaukstpamata un plaukstas daļu dragātiem ievainojumiem un divi ar plaukstas amputācijām. Par neuzmanīgu darbu ar zāles pļāvējiem, trimeriem utml. liecina skaitļi, kas raksturo pēdas rajona ievainojumus: dragāti kājas pirkstu ievainojumi – sešiem pacientiem, potīšu un pēdas daļu dragāti ievainojumi – 15, traumatiska viena vai vairāku kājas pirkstu amputācija – 10, citu pēdas daļu traumatiska amputācija – trīs.
Projekta "Dārza tehnikas eksperti" vadītājs Mārtiņš Jaudzems atgādina: "Motorzāģa ķēde griežas ar ātrumu līdz pat 28 m/s. Šādā ātrumā pietiek ar mazāk nekā sekundi, lai rastos nopietns savainojums. Lai izvairītos no nopietnām traumām, nepieciešams izmantot specializētos aizsardzības līdzekļus – bikses, cimdus, kā arī ķiveri ar vizieri, lai pasargātu acis. Ja gadās, ka zāģa ķēde skar specializētās bikses, tad virsējais slānis var tikt sagriezts, bet zem tā esošais šķiedrainais pildījuma materiāls ieķeras zāģa ķēdē. Ķēde iesprūst, apturot zāģa darbību un pasargājot kāju no nopietna ievainojuma."
Lai pasargātu sevi un citus no bīstamām situācijām darbā ar dārza un meža tehniku, mediķi un tehnikas tirgotāji ikvienu aicina atcerēties trīs zelta likumus drošam darbam:
1. Nestrādā dzērumā!
2. Redzi un zini, ko dara tavs bērns!
3. Izmanto tehniku tikai tam paredzētiem mērķiem un remontu uztici profesionāļiem!
Kā rīkoties, ja ar zāģi gūta trauma?
Konsultē mikroķirurgs Haralds Adovičs
"Situācijā, kad notikusi nelaime – spēcīgi traumēta kāda no ķermeņa daļām vai pat konstatēta amputācija, jācenšas saglabāt vēss prāts, un jārīkojas racionāli. Ja pats esat cietušais un spējat to izdarīt, izsauciet ātro palīdzību, sniedzot maksimāli precīzas atrašanās vietas koordinātas. Gadījumā, ja esat blakus cietušai personai, pārbaudiet, vai cilvēks nezaudē samaņu, uzturiet ar to kontaktu. Nekavējoties izsauciet mediķus! Gaidot palīdzību, traumētajai vietai uzlieciet spiedošu pārsēju. Nekādā gadījumā neizmantojiet žņaugu, jo tas asiņošanu var ievērojami pastiprināt. Ļaujiet brūcei elpot, neizmantojiet nekādus dezinfekcijas līdzekļus. Jods, briljantzaļais jeb tautā sauktā "zaļonka", ūdeņraža pārskābe, ledus un spirts nav jālej brūcē!" uzsver ķirurgs.
"Kad mediķi ieradušies, vai nu paša spēkiem, vai, lūdzot citu palīdzību, savāciet amputētās ķermeņa daļas. Tās ir iespējams replantēt jeb piešūt, taču svarīgi ir tās pareizi nogādāt līdz mikroķirurgiem. Atrodiet pēc iespējas tīrāku auduma gabalu, kurā ietiniet zaudēto ķermeņa daļu, ielieciet to maisiņā, aizsieniet to! Vēlams maisiņu ievietot ledus ūdenī, kura temperatūra ir aptuveni četri grādi pēc Celsija, nekādā gadījumā to nedrīkst likt tieši uz ledus, jo tā tiek atmērdēti nervi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
