Latvijas iedzīvotāji vīzīti pie ārsta aizstāj ar pretsāpju līdzekļu lietošanu  (2)

Pēc farmaceitu domām, tas liecina, ka arvien biežāk cilvēki vīzīti pie ārsta azstāj ar aptiekas apmeklējumu un bezrecepšu medikamentiem sāpju remdēšanai, kas vien īslaicīgi atvieglo pašsajūtu, bet, ilgstoši lietoti, noved pie hroniskām slimību formām un pat invaliditātes.

"Tieši sāpes cilvēkam signalizē par bojājumiem organismā, un tās ir pašregulējošas – izzūd, ja ir novērsts to cēlonis. Bez ārsta uzraudzības un savlaicīgi veiktiem izmeklējumiem cilvēks pakļauj sevi nopietnam riskam. Rezultātā pretsāpju līdzekļu patēriņš tikai aug gadu no gada," norāda farmaceite Ērika Rukmane.

Arī ārsti norāda uz to, ka sāpes ir viens no visbiežāk minētiem iemesliem ārsta apmeklējumam.

"Manā praksē par regulārām sāpēm mugurā, locītavās vai vēdera dobumā sūdzas vairāk nekā puse pacientu. Turklāt lielākoties ," – atzīst ārste interniste Anna Aleksandrova.

Ārste norāda, ka pašārstēšanās Latvijas iedzīvotāju vidū ir visai riskants, bet plaši izplatīts paņēmiens veselības stāvokļa uzlabošanai.

"Pacientus ar ielaistām slimībām var iedalīt trīs pamatgrupās:

Diemžēl visgrūtāk pārliecināt doties pie ārsta ir pirmās divas grupas, jo pacienti no tām mēdz paši sev noteikt diagnozes un nozīmēt ārstēšanu, pērkot bezrecepšu zāles aptiekā, skaidro Aleksandrova.

Mediķi bridīna, ka simptomi daudzām slimībām ir visai līdzīgi, taču ārstēšana ļoti atšķirīga, tāpēc, laikus neizārstēta, slimība var novest pat pie letāla iznākuma.

Bīstamo pašārstēšanās tendenci apstiprina arī Latvijas zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati.

Saskaņā ar ZVA datiem aptuveni 19% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto bezrecepšu medikamentus. Vispieprasītākie no tiem ir acetilsalicilskābi, ibuprofēnu un ksilometazolīnu saturošas zāles.

"Ja 2009. gadā tikai 15 cilvēki no 1000 Latvijas iedzīvotājiem lietoja ibuprofēnu saturošas zāles, tad 2014. gadā tādu bija jau 21 uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Šī ir tikai vienas zāļu aktīvās vielas patērētāju grupa, bez tās ir vēl vesela virkne citu pretsāpju līdzekļu ar citām aktīvajām vielām, ko var nopirkt aptiekā bez receptes. Piemēram, nesen veikti pētījumi noskaidroja, kā tautā plaši pazīstamais paracetamols notrulina emocijas un iespējams noved pie psihoemocionālas atkarības, jo pētījuma dalībnieki atzinās, ka nejūt to, kā viņu emocijas ietekmē paracetamols," uzsver farmaceite Ērika Rukmane.

Farmaceitus un ārstus satrauc arī fakti, par ko liecina jaunie medicīnas pētījumi – ilgstoša un nekontrolēta pretsāpju līdzekļu lietošana var nopietni kaitēt veselībai.

"Zinātniski pieradīts, ka, piemēram, ksilometazolīnu saturošie deguns pilieni, ilgstoši lietojot, izraisa diezgan nopietnu atkarību, tāpēc maksimālais to lietošanas ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas līdz deviņas dienas. Jāņem vērā, ka lielākā daļa cilvēku zāļu lietošanas instrukcijas un informāciju par blakusparādībām nemaz nelasa," norāda Aleksandrova.

Farmaceiti atgādina, ka ilgstoša un nekontrolēta medikamentu lietošana vai dienas devas pārsniegšana var nopietni kaitēt jūsu veselībai, tāpēc pirms to lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.