Kāpēc pieņemamies svarā, dzīvojot šķietami veselīgi? Antibiotiku lietošana, pārtikas apstrāde un citi lieko svaru veicinoši faktori  (3)

Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un farmācijas biznesam, būtisku lomu cilvēku veselības aprūpē ieņem antibiotiku lietošana, ko mediķi saviem pacientiem nozīmē visdažādāko infekcijas slimību un iekaisumu ārstēšanai. Tiesa, atsevišķos gadījumos antibiotiku lietošana zināšanu trūkuma dēļ ir kļuvusi tik ierasta, ka spēcīgie medikamenti tiek lietoti arī bez vajadzības, nereti organismam pret to iedarbību kļūstot pat rezistentam. Taču, kā liecina klīniskie pētījumi, tas var cieši korelēt ar liekā svara veidošanos, izjaucot organisma dabisko mikrofloru un iznīcinot arī tajā mītošās labās baktērijas.

Jāpiebilst, ka, piemēram, Amerikā, kur kāda pētījuma ietvaros veikta sešu štatu iedzīvotāju veselības stāvokļa un antibiotiku lietošanas paradumu analīze, secināts, ka reģionos, kur cilvēki visvairāk lieto antibiotikas, arī viņu veselības stāvoklis ir sliktāks, kas nozīmē arī izteiktākas liekā svara problēmas, apgalvo pētnieki.

Nav noslēpums, ka peļņas nolūkos pārtikai nereti tiek pievienotas vielas, kas vairo tās apjomu – piemēram, augšanas hormoni, kas bieži vien fiksēti masu patēriņa vajadzībām audzēto mājputnu un mājlopu gaļā. Viens no pazīstamākajiem augšanas stimulatoriem ir raktopamīns, kas veicina liesas gaļas veidošanas, tā palielinot tās masu, kas izmantojama tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā, skaidro speciālisti.

Jāpiebilst, ka minētā viela atrodama arī atsevišķos medikamentos – piemēram, astmas ārstēšanai vai tās lēkmju kontrolēšanai un preventīvai novēršanai paredzētajos, tādējādi uzskatāmi attēlojot, kāpēc tieši astmas slimnieku lokā nereti vērojama arī pastiprināta liekā svara veidošanās.

Augšanas stimulatoriem turklāt ir arī virkne citu blakusparādību, piemēram, reproduktīvās veselības traucējumi, komplikācijas grūtniecības un dzemdību laikā, kā arī priekšlaicīgas nāves risks, pastiprinoties iespējamībai sasirgt ar hroniskām slimībām, brīdina mediķi.

Pētījumi liecina, ka pārtikas produktu apstrādē tik bieži izmantotie pesticīdi, kas tiek lietoti augļu un dārzeņu uzglabāšanas paildzināšanas vai ātrākas nogatavināšanas nolūkos, ievērojami kaitē mūsu organisma endokrīnajai sistēmai. Savukārt tā, kā zināms, nosaka vairogdziedzera veselību un tā normālas funkcijas, kas cieši korelē ar hormonālā līmeņa regulēšanu organismā.

Jāpiebilst, ka pesticīdu klātbūtne pārtikā ir saistīta arī ne tikai ar liekā svara veidošanos, bet arī neauglības riskiem – zemu spermas aktivitāti vīriešiem, olvadu saaugumiem sievietēm, priekšlaicīgu pubertāti, diabētu un virkni citām veselības problēmām.

Jāpiebilst, ka šobrīd pastiprināta uzmanība pievērsta arī bisfenolu A saturošu produktu lietošanai pārtikā, skaistumkopšanā un mājsaimniecībā.

Bisfenols A ir endokrīnās sistēmas bojātājviela, ko izmanto polikarbonāta plastmasas (cietā plastmasa, ko apzīmē ar PC) ražošanā. No šīs plastmasas gatavo, piemēram, zīdaiņu pudelītes. Bisfenolu A lieto arī epoksīdsveķu, plastmasas virtuves piederumu, metāla konservu bundžu iekšpuses izolācijai un kosmētikā kā konservantu.

"Ir pierādīts, ka bisfenols A, ja tas saskaras ar ēdienu, tajā iesūcas, kā rezultātā šo ķīmisko vielu arī apēdam. Diemžēl šī viela uzkrājas cilvēka organismā un ir veselībai potenciāli kaitīga. Kādēļ ir tik grūti pierādīt vielas kaitīgumu? Jo ir jāveic ļoti daudz eksperimentu un iespējams paies pat 20 gadu, lai teiktu, ka tā ir kaitīga. Bet jau šobrīd ir pierādīts, ka tā var veicināt dažādas slimības. Pētījumi gan veikti uz dzīvniekiem," skaidro zaļā dzīvesveida eksperts Jānis Brizga.

BPA pēc savas būtības ir kseno (xeno) estrogēns (ķimikālija, kas spēj atdarināt cilvēka hormona – estrogēna – darbību), tas var nopietni iedarboties uz organismu. Šīs ķimikālijas ir arī saistītas ar vairākiem kaitīgiem hormoniem, kas postoši var iedarboties uz dzīvniekiem. Piemēram, BPA iedarbe ir izraisījusi to, ka gliemeži iznēsā tik daudz olu, ka tie mirst, un šī viela ļoti nelabvēlīgi iedarbojas arī uz zivju vairošanos.

Vairāk par bisfenola A iedarbību uz organismu lasi šeit.

Mākslīgo saldinātāju tirgus ir būvēts uz pagalam vienkārša principa – jo mazāk kaloriju uzņemsi, jo ātrāk zaudēsi svaru. Diemžēl tas nebūt neatbilst reālajai situācijai. Pētījumos ir pierādīts, ka mākslīgo saldinātāju lietošana uzturā veicina apetīti, rada cukura līmeņa svārstības organismā, ierosina vēlmi pēc neveselīgiem un trekniem produktiem, kā arī stimulē liekā zemādas tauku slāņa veidošanos.

Tā iemesls ir pagalam vienkāršs – lietojot uzturā produktus, kuru sastāvā ir mākslīgie saldinātāji, piemēram, aspartāms (sastopams arī kā Equal, NutraSweet, Spoonful, AminoSweet, E951), saharīns (E954), sorbīts (E420), ksilīts (E967), kālija acesulfāms (E950) – organismam tiek dots signāls, ka tas saņems kalorijas. Tam nenotiekot, smadzenes tik un tā signalizē par nepieciešamību pēc cerētajiem saldumiem, saliktajiem ogļhidrātiem bagātīgiem produktiem vai ātrajām uzkodām, un tas rezultējas neveselīgos ēšanas paradumos. Jāpiebilst, ka šī korelācija ir pētīta jau divu dekāžu garumā, pētniekiem atkal un atkal rodot tai apstiprinājumu.

Analizējot minēto tematu, var minēt arī kāda cita Amerikā veikta pētījuma rezultātus, kurā secināts, ka cilvēkiem, kuri regulāri lieto diētiskos gāzētos dzērienus, kuru sastāvā ir mākslīgie saldinātāji, gada griezumā vidukļa apkārtmērs palielinājies par 500 procentiem, salīdzinot ar datiem par ķermeņa apkārtmēriem cilvēkiem, kuri minētos dzērienus nelieto nemaz.

Ātro uzkodu lietošana ir kļuvusi par ierastu parādību ne tikai Amerikas, bet arī Eiropas valstu iedzīvotāju, tostarp – bērnu un jauniešu, ikdienā, ko ievērojami veicina arī neskaitāmās reklāmas kampaņas medijos. Piemēram, Amerikas Medicīnas institūta (Institute of Medicine) 2013. gadā veiktais pētījums atklāj, ka bērni vecumā no 2 līdz 11 gadiem ik dienas redz vidēji 10 uzkodu, saldumu un dažādu citu ēdienu reklāmas televīzijā.

Zīmīgi, ka gandrīz 98 procenti šo reklamēto produktu satur piesātinātās taukskābes, cukuru, pārtikas piedevas, konservantus, pārmērīgu daudzumu sāls un ļoti zemu vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu daudzumu. Tātad reklamēti tiek pārstrādātie produkti, tai skaitā ātrās uzkodas, kuru pievilcīgās reklāmas tā vien rosina ģimenes doties uz šo produktu tirdzniecības vietām, lai "jauki pavadītu laiku un baudītu gardu maltīti, kas pielīdzināma svētkiem".

Tādējādi tiek veidoti konkrētajiem ātro uzkodu zīmoliem lojāli patērētāji, kuri tos ir iecienījuši jau kopš bērnības, regulāri vizuāli uztverot to aicinājumu iekļaut minētos produktus savā ikdienas ēdienkartē.

Ne velti Pasaules Veselības organizācijas ikgadējā sanāksmē šogad īpaši liela vērība tika pievērsta ātro uzkodu patērēšanas jautājumam, ekspertiem apgalvojot, ka to nodarītais kaitējums aptaukošanās un hronisku slimību, tai skaitā ļaundabīgu audzēju, ierosināšanas ziņā ir krietni lielāks nekā, piemēram, tabakai.

Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka mūsu svaru ietekmē ne tikai ikdienas ēdienkarte un fizisko aktivitāšu īpatsvars, bet, krietni lielākā mērā, mūsu dzīves stils un tā ietvaros veiktās izvēles. Tāpēc, lai zaudētu lieko svaru, vērts koncentrēties nevis uz produktu uzturvērtību, bet gan to izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Protams, kaitīgo vielu saraksts, kas atrodams lielākajā daļā lielveikalos tirgoto pārtikas produktu, ir bezgalīgs, tāpēc to uzskaitīšanas un iegaumēšanas vietā labāk vērts atcerēties gluži vienkāršu padomu, ko iesaka vairums mediķu – ikdienas ēdienkarti vēlams veidot no svaigiem produktiem, izvairoties no pārstrādātiem vai jau gataviem ēdieniem un pusfabrikātiem, kā arī produktiem, kuru sastāvu gluži vienkārši nav iespējams izprast. Jo vienkāršāka un dabīgāka būs mūsu ēdienkarte, jo veiksmīgāk spēsim saglabāt fizisko formu un labāk jutīsimies. Lai izdodas!

Raksta tapšanā izmantotie avoti un atsauces uz pētījumiem: Articles.mercola.com, Eatlocalgrown.com, Who.int.