50 vēža veicinātāji vienā dūmā. Kā tabaka ietekmē mutes veselību?

Visi tabakas lietošanas veidi negatīvi iedarbojas uz mutes audiem:

Tabaka cigaretēs, cigāros un pīpēs satur vairāk nekā 4000 kaitīgu ķīmisko vielu un gāzu, un 50 no tām var veicināt vēža attīstību.

Vislielāko negatīvo ietekmi uz mutes audiem rada cigarešu sastāvā esošās ķīmiskās vielas, taču audu bojājumi rodas arī tad, kad mutes audi tiek sakarsēti un izžūst smēķēšanas laikā. Tas pats notiek arī tabakas košļāšanas laikā. Kontakts ar kairinošajām ķīmiskajām vielām, kas rodas no visu veidu tabakas izstrādājumu lietošanas, var izraisīt izteiktu mutes audu bojājumu īsā laika periodā.

Tabakas lietošana var radīt:

Smēķētājiem uz zobiem daudz vairāk veidojas brūns vai melns aplikums, salīdzinot ar nesmēķētājiem.

Zobārsts un zobu higiēnists var noņemt šīs nogulsnes jeb aplikumu, taču dažreiz tās ir iekļuvušas dziļi zobu audu un plombējamo materiālu struktūrā.

Nereti smēķētāji, lai atsvaidzinātu savu elpu, lieto mutes dobuma skalojumos līdzekļus, košļājamās gumijas, piparmētru konfektes. Paradums regulāri sūkāt šīs vai citas konfektes, kuras satur cukuru un bieži arī citronskābi, var izraisīt zobu erozijas – emaljas defekts, kas rodas skābju ietekmē, kas vēlāk var novest pie nopietnas zobu bojāšanās.

Tiem pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri smēķē, daudz vairāk veidojas zobakmens, salīdzinot ar nesmēķētājiem.

Turklāt, jo vairāk tiek smēķēts, jo vairāk veidojas zobakmens. Pie zobakmens daudz vieglāk ir pieķerties mīkstajam aplikumam, kuru vairs nevar noņemt ar zobu tīrīšanu vai diegošanu.

Svarīgi atcerēties, ka aplikumā ir daudz baktēriju, kuras var izraisīt smaganu iekaisumu un zobu bojāšanos. Tādēļ šo mineralizēto aplikumu, kas veidojas gan virs, gan zem smaganu līnijas, nepieciešams noņemt, un to var izdarīt zobārsts vai zobu higiēnists.

Atmetot smēķēšanu, samazinās zobakmens veidošanās iespējas.

Periodonts ir audi, kas ieskauj zobu no visām pusēm, neļaujot tam kustēties zoba bedrītē.

Tabakas lietotāji, īpaši cigarešu smēķētāji, ir vairāk pakļauti periodonta saslimšanām nekā nesmēķētāji.

Ilgstoši smēķējot, smaganu saslimšanas var veicināt kaula zudumu ap zobiem, spraugas starp zobiem un smaganām. Jo vairāk un ilgāk tabaka tiek lietota, jo lielāka ir audu bojāšanās – sairums ap zobiem. Šie bojājumi vienādi izpaužas kā vīriešiem, tā sievietēm.

Smēķēšana un tās saistība ar kariesu ir pretrunīga, taču vairāki pētījumi atklāj saistību starp košļājamo tabaku un kariesu, it īpaši attiecībā uz zoba saknes kariesu. Tas ir saistīts ar proporcionāli lielu cukura daudzumu dažu veidu košļājamajās tabakās.

Dabīgajās tabakās cukura līmenis var sasniegt pat 20 % no kopējā svara. Turklāt nereti cukurs un saldinātāji tiek pievienoti apzināti tabakas ražošanas laikā.

Augstu cukura daudzumu satur arī citas tabakas piedevas:

Pievienotie cukuri kalpo kā aromatizētāji un mitrumuzturētāji. Būtiski apzināties, ka pievienotie saldinātāji un cukuri veicina smēķēšanu, jo tie rada skābes, kas neitralizē nepatīkamo tabakas garšu, kad rīklē nonāk tabakas dūmi. Šī iemesla dēļ cigaretes ar karamelizēto smaržu no aromātiskajiem cukuriem ir iecienījuši arī pusaudži, kuri sākuši smēķēt.

Vēl viens iemesls, kas saista smēķēšanu ar kariesa attīstību ir fakts, ka smēķētāju siekalās ir samazināta siekalu spēja atjaunot zobu emalju un lielāks skaits baktēriju, kas veicina zobu kariesa attīstību.

Nesmēķētājam visbiežāk elpa ir patīkama, mēle – sārta, tīra un nav ne ar ko pārklāta. Zobi nav pārkrāsoti – no dzeltenīgas nokrāsas līdz pat tumši brūnai, nav tabakas veidotā zobakmeņa. Smaganu audi ir blīvi, sārti un neasiņo.

Ir ne mazums iemeslu, kādēļ atmest smēķēšanu:

Tāpat svarīgi atcerēties, ka smēķēšana ir iemesls biežām elpceļu infekcijām, klepum un nozīmīgs faktors plaušu vēža attīstībā. Tā ir atkarība, kas rada nopietnas veselības sekas, turklāt smēķētājs par to visu vēl būs samaksājis krietnu naudas summu cigarešu iegādei.