Tieši tāda pat interese ir arī par miegu ar ātrajām acu kustībām, jo zinātnieki vēl joprojām nevar izskaidrot, kādēļ tieši šī miega fāze ir tik svarīga un kādēļ mūsu smadzeņu viļņi sapņu miega laikā izskatās tik līdzīgi tiem, kas ir nomoda stāvoklī?
Miegs ar ātrajām acu kustībām, bieži tiek saīsināti saukts par REM (rapid eye movement). Tā ir miega fāze, kuras laikā ir novērojamas ātras acu kustības, raksta Medicaldaily.com.
REM nosaukumi ir arī paradoksālais miegs, sapņu miegs, seklais miegs un ātrais miegs. Šī fāze aizņem aptuveni vienu piekto daļu no visa laika, ko cilvēks pavada miegā. Šāds stāvoklis rodas tamdēļ, ka organisma muskuļiem neizdodas līdz galam atslābināties. Šī miega laikā var redzēt spilgtus sapņus vai arī murgus.
Kalifornijas universitātes neirozinātnieki atklājuši, ka smadzenes kontrolē REM miegu un sapņus. Atklātas noteiktas nervu šūnu grupas, kas aktivizējoties, rada sapņus. Pētījuma laikā zinātnieki aktivizēja konkrētās šūnas, kas atrodas iegarenajās smadzenēs, un nekavējoties pelēm tika aktivitzēts REM miega stāvoklis. Atgriezeniska šūnu darbība samazināja vai pat pilnībā liedza iespēju pelēm pāriet sapņu miega režīmā.
Daudzas psihiskas problēmas ir saistītas ar garastāvokļa maiņām un traucējumiem, kas notiek REM miega laikā. Mēs ceram, ka, pētot miega attīstīšanos, būs iespējams uzzināt ko jaunu par neiroloģiskām slimībām, kas ietekmē cilvēka miegu, piemēram, Parkinsona vai Alcheimera slimībām.
"Cilvēki kādreiz domāja, ka attiecīgais reģions iegarenajās smadzenēs ir saistīts ar ķermeņa paralīzi miega laikā. Tas, ko mēs pierādījām, ir, ka neironi iegarenajās smadzenēs izraisa sapņu miegu, kā arī muskuļu paralīzi, un ir atbildīgi par to, ka smadzenes REM miega laikā izskatās līdzīgākas nomodā esoša cilvēka smadzenēm, nekā jebkurās citās miega fāzēs," skaidro Kalifornijas universitātes Šūnu bioloģe Janga Dana (Yang Dan).
Lielākā daļa jeb 94% no izmēģinājuma pelēm iegāja sapņu miega stāvoklī pāris sekundes pēc tam, kad tika aktivizēti konkrētie neironi, kas liek domāt, ka iegarenajās smadzenēs ir šī izšķirošā vieta, kas atbildīga par to, vai cilvēks sapņo vai nē, saka Dana.
Šādi pētījumi palīdz izprast, kā darbojas neironi, kas smadzenēs atbildīgi par miega fāzēm un sapņošanu, kā arī palīdzēt attīstīties medicīnai.
"Daudzas psihiskas problēmas ir saistītas ar garastāvokļa maiņām un traucējumiem, kas notiek REM miega laikā. Mēs ceram, ka, pētot miega attīstīšanos, būs iespējams uzzināt, ko jaunu par neiroloģiskām slimībām, kas ietekmē cilvēka miegu, piemēram, Parkinsona vai Alcheimera slimībām," skaidro viens no Kalifornijas universitātes pētniekiem Francs Vēbers (Franz Weber).
Daži interesanti fakti par sapņošanu:
- Visi cilvēki neredz sapņus krāsainus. Aptuveni 12% no cilvēkiem redz melnbaltus sapņus.
- Cilvēki, kuri ilgstoši cieš no kādas atkarības, redz spilgtākus sapņus. Ilgstoši smēķētāji redz reālākus un daudz košākus sapņus, nekā pārējie.
- Sapņi jāuztver pārmestā nozīmē - tās ir zīmes. Visbiežāk cilvēka zemapziņa izmanto zīmes un simbolus. Tāpēc nevajadzētu sapņus uztvert burtiski, lai arī cik loģiski tie nebūtu.
- Sapņos redzam tikai dzīvē redzētus cilvēkus. Interesants apgalvojums. Bieži vien sapņos mēs redzam nepazīstamu cilvēku sejas. Zinātnieki apgalvo, ka mūsu zemapziņa tās "neizdomā", bet tie visi ir agrāk redzēti cilvēki, kurus esam sastapuši savā dzīvē, bet neesam ievērojuši.
- Sapņus redz visi cilvēki bez izņēmuma. Visi cilvēki redz sapņus. Izņēmumi ir cilvēki, kuri sirgst ar nopietnām psihiskām slimībām. Interesanti, ka vīrieši sapņos parasti redz sava dzimuma pārstāvjus, bet sievietes abu dzimumu pārstāvjus.
- Gandrīz vienmēr jeb 90% gadījumu cilvēki aizmirst savus sapņus. Pēc piecām minūtēm pamostoties cilvēks aizmirst pusi no saviem sapņiem.
- Arī aklie "redz" sapņus. Cilvēki, kuri kļuvuši akli pēc dzimšanas, spēj redzēt sapņus attēlu veidā. Aklie kopš dzimšanas neredz bildītes, bet viņu sapņi piepildīti ar skaņām, smaržām, taktilām izjūtām.
- Kad cilvēks krāc, viņš nesapņo.
- Mazi bērni sevi sapņos neredz aptuveni līdz trīs gadu vecumam.
Pētījumu rezultātu avots: Weber F, Chung S, Beier K, Xu M, Luo L, Dan Y. Control of REM sleep by ventral medulla GABAergic neurons. Nature. 2015.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
