Gadījumos, kad pacients ir izvēles priekšā - zobu zaudēt vai, pateicoties modernām tehnoloģijām un speciālistu prasmēm izārstēt iekaisumu ap zoba sakni, izmantot endodontiskās ārstēšanas metodes, zobu glābt, noder paplašināta izpratne par zobu sakņu kanālu ārstēšanu.
1. Kad pacientam vērsties pie endodonta?
Bieži pacienti Endodontijas nodaļā nonāk tad, kad rentgenuzņēmumā ir pamanīts iekaisums un ārstējošais ārsts uzreiz nosūta uz sakņu kanālu ārstēšanu.
Diemžēl, ne vienmēr endodontija ir pirmā ārstēšanas metode, jo vispirms būtu jāizvērtē zoba saglabāšanas vai atjaunošanas iespējas, lai šis ārstēšanas veids pacientam netiktu pielietots nelietderīgi.
''Par situāciju, kad nav iespējams funkcionāli un kvalitatīvi atjaunot zoba kroņa daļu. Bieži sākotnēji pie iekaisušiem zobiem, kuri atrodas jau zem senām, neprecīzām restaurācijām, piemēram, kroņiem, tiltiem, vispirms būtu jānoņem esošās konstrukcijas, lai rūpīgi varētu izvērtēt zoba kroņa daļas audu stāvokli, kas arī ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai tālāk plānotu endodontisku ārstēšanu,'' skaidro Bandere.
2. Kādas ir iekaisuša zoba nerva pazīmes?
Sūdzības var variēt no spontānām zoba sāpēm līdz pat ilgstošām, mazāk izteiktām vai ļoti stiprām sāpēm.
Var būt sūdzības par diskomfortu, kad cilvēks ēd ko siltu vai aukstu, sāpes, uzkožot uz zoba vai košļājot ēdienu. Ir situācijas, kad pacientam sūdzību var arī nebūt nemaz.
Bieži zoba iekaisuma procesu norāda rentgenogramma, taču ir situācijas, kad arī rentgenoloģiski patoloģiju ir grūti diagnosticēt.
Nereti ir gadījumi, kad pacientam sūdzības par zobiem nav, taču rentgenoloģiski skaidri redzama patoloģija.
3. Kas rada zoba nerva bojāeju?
Visbiežākie bojāejas cēloņi ir:
- liels kariozs bojājums jeb caurums zobā;
- lielas zoba restaurācijas, piemēram, zoba plombas, kroņi, onlejas;
- zobu traumas, piemēram, liels trieciens zobu rajonā, zobu plaisas;
- periodonta jeb smaganu saslimšanas.
Kad zoba nervam piekļūst baktērijas no kariesa vai siekalām, pulpa, kur atrodas zoba asinsvadi, nervs, saistaudi un šūnas, tiek inficēta un zoba iekšpusē sākas iekaisuma process. Tas virzās uz leju pa zoba saknēm un neārstēts var radīt iekaisuma procesu kaulā ap zoba saknēm vai pat strutas.
Šī iekaisuma rezultātā tiek bojāts kauls ap zoba saknēm, iekaisumam attīstoties, pacients jūt sāpes vai pat pamana pietūkumu.
Ja neseko sakņu kanālu jeb endodontiska saslimšanas ārstēšana, zobs tiek zaudēts un to ir nepieciešams izraut.
4.Vai zobs pēc endodontiskas ārstēšanas var kļūt trauslāks?
Jā, jo zobam vairs nav asinsapgādes un inervācijas, saka Bandere.
Bieži nedzīvi zobi jau ir daudz zaudējuši no kroņa daļas audiem un atlikušie audi nespēj izturēt iepriekšējo košanas slodzi. Tāpēc endodontiski ārstētiem zobiem bieži iesakāma atjaunošana ar protezēšanas palīdzību, piemēram, kroņi, lai samazinātu zoba salūšanas risku.
5. Vai ir alternatīvas procedūras zoba sakņu kanālu ārstēšanai?
Vienīgā alternatīvā procedūra ir zoba izraušana, kas var radīt vēlāku blakusesošo zobu pārvietošanos, sabīdīšanos vai novirzīšanos zobu rindā un apgrūtināt košļāšanas funkciju.
Zoba izraušana ir viens no vieglākajiem un ātrākajiem iekaisuša zoba ārstēšanas tūlītējiem veidiem, bet tālāka šī izrautā zoba aizvietošana var kopumā būt finansiāli dārgāka un laikietilpīgāka.
6. Kādas priekšrocības ir mikroskopa pielietojumam?
Sakņu kanālu ārstēšana tiek veikta ar milimetru precizitāti, kas prasa gan labu redzamību lupas palielinājumā, gan manipulāciju veikšanu ar maksimālu precizitāti kustībās un virzienā zoba audos.
Klīniskās prasmes, precizitāte un redzamība tiek panākta ar pietiekamu un labu apgaismojumu, un palielinājumu operāciju laukā, ko rada mikroskops - tas pacientam nodrošina ārstēšanas procesa veikšanu visaugstākajā iespējamā kvalitātē.
7. Vai pēc nerva ārstēšanas zobs pārkrāsosies tumšāks?
Ja sakņu kanālu ārstēšana tiek veikta atbilstoši Eiropas Endodontijas asociācijas apstiprinātām vadlīnijām, zoba pārkrāsošanās ir ļoti reta vai nav.
Ja tomēr zobs pēc kanālu ārstēšanas ir pārkrāsojies tumšāks, ir iespējama nedzīva zoba balināšana. Tā ir atšķirīga procedūra no dzīvu zobu balināšanas.
Ir situācijas, kad ar laiku nedzīvs zobs kļūst tumšāks, jo pārkrāsojas zoba "baltā" plomba – tad būtu jāveic plombas maiņa.
''Situācijās, kad nedzīvs zobs pārkrāsojas sudraba jeb amalgamas plombas dēļ, ja cita restaurācija nav ieteicama, lietderīgi plānot protētisku zoba atjaunošanu zoba audu krāsā,'' skaidro ārste.
8. Vai nedzīvs zobs var bojāties?
Bieži pacientu jautājums ir, vai tad zobs bez nerva var bojāties un sāpēt? Jā, jo zoba nervs atrodas paša zoba iekšpusē, taču kariesa rezultātā tiek bojāti zoba cietie audi no ārpuses – emaljas un dentīna (audi, kas veido zoba masu) slānis, skaidro ārste.
Arī nedzīva zoba audi var tikt šķīdināti mikroorganismu radītās skābes dēļ. Jebkura baktēriju piekļuve nedzīvam zobam rada risku, ka mikrobu infekcija var atkātoti inficēt zoba sakni un laika gaitā radīt iekaisuma procesu jau žokļa kaulā zem zoba saknes.
Bojājuma veidošanās iespējama arī restaurāciju malu sūces dēļ, kad esošā zoba plomba vai kronis nesavienojas tieši precīzi ar paša zoba virsmu un starpā paliek sprauga, kas ir labs ceļš mikrobu infekcijai.
Sāpes nedzīviem zobiem rodas situācijā, kad iekaisuma process žokļa kaulā no hroniska aktivizējas un kļūst akūts – tad iespējama sakņu kanālu pārārstēšana, kuras rezultātā, iztīrot infekciju caur zoba saknes kanālu, panākam arī žokļa kaula iekaisuma procesa sadzīšanu.
9. Kāda ir zoba sakņu kanālu ārstēšanas veiksme?
Sakņu kanālu ārstēšana ir viena no zobārstniecības ārstēšanas metodēm, kurā pie atbilstošas ārstēšanas ir diezgan skaidri prognozējams rezultāts.
Pētījumi pierāda, ka endodontiskās ārstēšanas veiksme ir ap 90 līdz 95 procenti. Atlikušie 5 līdz 10 procenti, kas paliek riska grupā, joprojām saglabā iespēju sakņu kanālu pārārstēšanas iespējamībai jeb atkārtota ārstēšana, lai zobs joprojām netiktu zaudēts. Ja tiek veikta kanālu atkārtota ārstēšana jeb pārārstēšana, veiksmes procents ir nedaudz zemāks – ap 70 līdz 80 procentiem.
Ārstēšanas veiksme katrā individuālā gadījumā var atšķirties un to nosaka ne tikai kanālu ārstēšanas procedūras, bet arī laba mutes dobuma higiēna, kvalitatīva zoba pastāvīgā restaurācija.
Ja kādi no iepriekšminētajiem faktoriem ir nekvalitatīvi, pasliktinās arī zoba sakņu kanāla ārstēšanas veiksme un palielinās iekaisuma risks.
Pēc kanālu ārstēšanas nepieciešama arī turpmāka pacienta regulāra mutes dobuma apskate, kā arī rentgenoloģiska novērtēšana kādu laiku pēc ārstēšanas pabeigšanas, piemēram, sešus līdz 12 mēnešus pēc zoba nerva ārstēšanas.
10. Kad zoba ārstēšanai tiek izmantots speciāls mikroskops?
Tie ir šādi gadījumi:
- Bloķētu ar paša zoba audiem un ļoti sašaurinātu sakņu kanālu atrašanā;
- Ielauztu instrumentu, tapu, skrūvju vai termafila (silta kanāla) pildījuma serdes izņemšanā;
- Sakņu kanālu pakāpju apiešanā, lai piekļūtu sakņu kanālu gaitai;
- Sakņu kanālu ieejas izveidošanā, lai pēc iespējas mazāk noņemtu zoba materiālu un saudzētu dabīgos zoba audus;
- Bioloģisku un mākslīgi radītu perforāciju (atvere, caur kuru ir savienojums ar blakus esošiem audiem) slēgšanā. Saknes plaisu un lūzumu atrašana, kuras nav iespējams redzēt ar neapbruņotu aci;
- Mikroķirurģiskā endodontiskā sakņu kanālu pārārstēšanā, piemēram, saknes gala izņemšana operācijās un kanālu sapildīšanā retrogrādā ceļā (virzienā no kaula uz zobu, nevis caur zoba kroņa daļu);
11. Vai pēcārstēšanas ir nepieciešams zobu atjaunot ar kroni?
Ja zobs iepriekš nav bijis atjaunots ar kroni, tad jāizvērtē atlikušie zoba kroņa daļas audi pēc kariozo audu un iepriekšējo restaurāciju izņemšanas, kas arī nosaka, vai pēc kanālu ārstēšanas būs nepieciešams veikt zoba atjaunošanu ar kroni vai kādu citu protezēšanas variantu.
Kronīša nepieciešamību nosaka zoba veids, piemēram, priekšzobi vai sānu zobi, un tas, cik daudz zobs ir pakļauts košļāšanas slodzei. Ja zobs ir zaudējis daudz zoba audus (zoba masu), tas ir vājāks un pakļauts lūšanas riskam un rezultātā aizsardzībai ir ieteicama zoba atjaunošana ar kroni.
Ir situācijas, kad, lai veiktu zoba atjaunošanu pēc kanālu ārstēšanas ar zoba kroni, papildu nepieciešams zoba saknē ievietot tapu vai saknes inleju - metāliska tapa zobā, ko izgatavo zobu prtoezēšanas tehniskajā laboratorijā.