svaigi dārzeņi raža dārzniece
Foto: Shutterstock

Rudens atnesis bagātīgu dārzeņu un sakņu ražu, un tagad, kamēr tie ir vitamīniem un minerālvielām visbagātīgākie, ir īstais laiks tos pēc iespējas vairāk iekļaut savā ēdienkartē. Rutks.lv vaicāja uztura speciālistei Gitai Ignacei, cik daudz dārzeņu dienā pieaugušam cilvēkam vēlams apēst un kurus tieši pašlaik vislabāk izvēlēties.

“Dienā vajadzētu apēst ne mazāk kā 400 gramus dārzeņu, vēlams vairāk. Jāņem gan vērā, ka kartupeļus nepieskaita dārzeņiem, bet gan graudaugiem, kam tie sastāva un uzturvērtības ziņā ir daudz līdzīgāki. Tas nozīmē, ka kartupeļi minētajā daudzumā nav ierēķināmi,” skaidro Gita Ignace.

Savukārt bērniem vēlams notiesāt vismaz četras savas saujas dārzeņu un augļu dienā. Bērnam augot lielākam, aug arī plauksta, līdz ar to vēlamā dārzeņu deva palielinās. Šajās četrās saujās vairāk jābūt dārzeņu.

Šobrīd vislabāk likt uz šķīvja sezonālos dārzeņus, kas auguši pie mums, Latvijā, un izvēle ir tiešām plaša: burkāni, kāļi, bietes, ķirbji, topinambūri, kāposti un rutki. “Rutks gan ne visiem derēs, jo ir diezgan ass. No tā visbiežāk vēlams izvairīties tiem, kam ir kāda gremošanas trakta kaite, jo tas var kairināt kuņģa gļotādu,” piebilst uztura speciāliste.

Saknes un dārzeņi, kas pavisam nesen novākti no lauka, tagad ir vitamīniem un minerālvielām visbagātīgākie, bet ziemas laikā vērtīgās vielas, īpaši C un B9 vitamīnu (foliskābi), pamazām zaudēs.

“Visjutīgākais šajā ziņā ir C vitamīns, kas no dārzeņiem izzūd gan saules gaismas, gan temperatūras maiņu un citu faktoru ietekmē. Visilgāk C vitamīns dārzeņos saglabājas, ja tos glabā vēsā telpā, kur saules stari neiekļūst.

Patīkams izņēmums C vitamīna satura ziņā gan ir skābēti kāposti, kas Latvijā netiek pietiekami novērtēti – C vitamīna tajos ir pat vairāk nekā svaigos, tikko novāktos kāpostos. Tas saistīts ar rūgšanas procesiem, kā ietekmē pieaug C vitamīna daudzumu. Skābēti kāposti gan nav ieteicami tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, jo tajos ir diezgan daudz sāls, kas, kā zināms, veicina asinsspiediena paaugstināšanos,” skaidro Gita Ignace.

Ziemas beigās dārzeņos un saknēs vitamīnu būs palicis gaužām maz un tajos būs ievērojami sarucis arī minerālvielu daudzums. “Tas gan nenozīmē, ka iepriekšējā gada dārzeņi ziemas beigās un pavasarī vairs nav jāēd. Arī tad tajos joprojām ir daudz vērtīgu vielu, arī organismam tik nepieciešamās šķiedrvielas, ko galvenokārt uzņemam tieši ar dārzeņiem. Taču šajā laikā papildus dārzeņiem vajadzētu meklēt citus vitamīnu un minerālvielu avotus. Pats var mājās diedzēt graudus, izaudzēt podiņā uz palodzes kviešu, miežu vai rudzu zelmeni un sablendēt veselīgā kokteilī. Bet tas jau ir cits stāsts.”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!