2015. gada 26. oktobra Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC, International Agency for Research on Cancer) publiskotais ziņojums par "sarkanās" gaļas un tās izstrādājumu kancerogenitāti (spēju ierosināt vēža attīstību) izraisījis pamatīgu ažiotāžu, kaut arī domas par pārtikas, īpaši gaļas, lomu vēža izcelsmē pasaulē virmo jau sen.
Līdz pat 18. gadsimta sākumam valdīja uzskats, ka vēzi izraisa asiņu un limfas sastāšanās, skābju uzkrāšanās organisma iekšienē, mēness fāzes un nepareiza ēšana, īpaši gaļas ēšana, kas veicina pūšanu, bet tā savukārt - vēža attīstību. Jau Hipokrāts krietni pirms mūsu ēras nošķīra slimības no kaut kādiem nedabīgiem vai dievišķiem iemesliem, tās, tai skaitā, arī audzējus sasaistot ar nepareizu uzturu, sliktiem paradumiem vai konkrētiem ārējiem faktoriem. 15. gadsimtā Paracelzs pirmais sasaistīja vēža attīstību ar kaut kādiem arodfaktoriem, uzsverot, ka sāls, sēra un arsēna nogulsnēšanās organismā var veicināt vēža attīstību. Gadsimtu vēlāk Ambruāzs Parē postulēja mums šodien tik pazīstamo tēzi, ka "Vēža aizsākumi meklējami neregulārā un nepareizā ēšanā", kas, viņaprāt, veicina nogulšņu sastāšanos asinīs, "kuri savukārt, ķermenī uzkarstot, pārvēršas korozīvās substancēs, veicinot vēža attīstību un tā ulcerāciju".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
