Uztura speciālisti Latvijā izveidojuši šķīvi bērniem, kas palīdz ēst pareizi. Kādam jābūt dienas ēšanas plānam un ko ēst?  (1)

"Veselīgā uztura šķīvis ir ceļvedis veselīgas un sabalansētas diētas nodrošināšanā. Bērna uztura pamatā jābūt dārzeņiem un augļiem, bet otru lielāko tā daļu jāveido cieti saturošiem ogļhidrātiem – graudaugiem un kartupeļiem. Pēc tam seko olbaltumvielas saturošs uzturs – piena produkti, gaļa, zivis, pākšaugi, olas, rieksti," stāsta viena no šķīvja autorēm Līga Balode, kura pirms gada prezentēja veselīga uztura šķīvjus pieaugušajiem, kuri ātri iemantojuši popularitāti.

Produkti, ko uz šķīvja gan neatradīsiet, ir tauki un saldumi, kurus bērniem jāēd ļoti mazā daudzumā.

Jautāta, kādam tad jābūt pareizam bērnu uzturam, Balode skaidro, ka ir trīs pamatprincipi, pēc kā jāvadās. Uzturam jābūt:

• Pilnvērtīgam – tam jāsatur visas organismam nepieciešamās vielas: olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, minerālvielas un vitamīnus.
• Daudzveidīgam – uzturā jālieto dažāda veida pārtikas produkti: graudaugi, dārzeņi, gaļa, zivis, piens un piena produkti.
• Pietiekamam un mērenam – uzņemtajam uzturam ir jānodrošina nepieciešamais enerģijas daudzums un jārada sāta sajuta, kā arī atbilstošam patērētajai enerģijai.
• Garšīgam – tas nodrošina labāku uzturvielu uzņemšanu, gremošanas sulu izdalīšanos.

Tāpat esot svarīgi, lai bērnam tiktu nodrošināts ēšanas režīms, kas sastāv no četrām līdz piecām ēdienreizēm. Tās ir – brokastis, launags, pusdienas, vakariņas.

"Pareizs uztura režīms nodrošina to, ka bērns no vienas ēdienreizes līdz otrai jūtas paēdis un nesajūt izsalkumu. Pārēšanās vai neregulāras ēdienreizes, kas bagātīgas ar trekniem un saldiem pārtikas produktiem, un mazkustīga dzīvesveida rezultātā veidojas aptaukošanās, liekā, neizmantotā enerģija pārvēršas liekajā svarā. Savukārt liekie svara kilogrami un aptaukošanās var veicināt daudzas nopietnas slimības, kā, piemēram, cukura diabētu, vielmaiņas traucējumus, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas. Bērniem bieži šādos gadījumos rodas psiholoģiskas problēmas un diskomforts," skaidro Balode.

Lūk, kādai jābūt vienas dienas ēdienkartei bērnam, ko iesaka speciāliste, un principi, pēc kā to veidot!

Brokastīm ir īpaša nozīme bērna ikdienā – pēc nakts miera enerģijas krājumi, kas ir uzņemti ar uzturu iepriekšējā dienā, bērna organismā ir izsmelti. Pētījumos ir konstatēta cieša saikne starp labām brokastīm un bērna prāta spējām. Ir pierādīts, ka brokastu ēšana ietekmē spēju risināt problēmas un var būtiski palīdzēt koncentrēšanās spējām un atmiņai. Citos pētījumos konstatēts, ka bērni, kas ēd brokastis, ir radošāki, viņiem ir vairāk enerģijas un izturības. Brokastu maltīte ir svarīga, lai nodrošinātos ar kalorijām, kas nepieciešamas enerģijai un augšanai, kā arī daudzveidīgām uzturvielām.

"Brokastīs būtu vēlama auzu pārslu vai 5-graudu putra, kā arī salāti vai omlete, vai kāda sviestmaize, gatavota ar kliju, graudu vai rupjo maizi. Šie produkti satur ogļhidrātus – saliktos ogļhidrātus, šķiedrvielas – enerģijas avotu bērnam, lai pa dienu viņš varētu mācīties, jo smadzenēm ir vajadzīga enerģija," stāsta uztura speciāliste.

Piemērots laiks uzkodām, kas nav bagātīgas kalorijām un nav ļoti treknas. Piemēram, augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas, jogurts u.c.

Pusdienām jābūt kārtīgām. Tā ir galvenā ēdienreize. Zupa, salāti ar kartupeļiem, putraimiem, kāds gaļas vai zivju ēdiens.

"Jāēd tādā veidā, kā mēs izprotam veselīgu uzturu. Pirmais ēdiens – zupa – veicina ēstgribu un gremošanas sulu izdali. Jāievēro, ka pirmais ēdiens nedrīkst būt pārāk apjomīgs. Otrais ēdiens – gaļa vai zivs ar dārzeņu piedevu – ir galvenā pusdienu sastāvdaļa. Uz pusdienu šķīvja noteikti lielākajai daļai ēdiena ir jābūt svaigiem dārzeņiem – sagrieztiem salātos vai citādi pagatavotiem," skaidro Balode.

Piemērots laiks uzkodām, kas nav bagātīgas kalorijām un nav ļoti treknas. Piemēram, augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas, jogurts u.c.

Vakariņām jāsastāv no viegli sagremojamiem dārzeņu un piena, biezpiena ēdieniem, kā arī graudaugiem. "Tie varētu būt biezpiena plācenīši ar augļiem, dārzeņi ar biezpienu un maizes šķēli, jogurts ar auzu pārslām un augļiem, makaroni ar siera mērci un salātiem u.c," iesaka speciāliste.

Vakariņas jāēd ne vēlāk kā 1,5–2 stundas pirms miega, lai pirms gulētiešanas kuņģis būtu daļēji iztukšots un galvenā uzturvielu masa būtu nonākusi zarnās, kur gremošanas procesi norit mierīgāk, bez augstāko nervu centru uzbudinājuma. Vakariņām ir jābūt vieglai maltītei.