Tikai 10 minūtes sirsnīgas smiešanās uzlabo veselību. Kas ir jaunā un modernā smieklu joga?

Konsultē smieklu jogas pasniedzējs Viktors Tararajevs, saukts arī par Viktoru Laimīgo.

"Smieklu joga ir speciālu, smieklus izraisošu vingrinājumu un jogas dziļās elpošanas paņēmienu apvienojums. Tas ir ātrs, efektīvs, vienkāršs un spēcīgs līdzeklis veselības uzlabošanai un laimes sajūtas radīšanai. Smieklu joga ir smiešanās māksla un elpošanas zinātne," skaidro Viktors Tararajevs.

Ikviens var apzināti ierosināt smieklus ar speciālo smieklu jogas vingrinājumu palīdzību. Sākumā, lai sāktu smieties bez iemesla, nepieciešama neliela piepūle, bet pēc īsa brīža smiekli paši no sevis kļūst ilgstoši un noturīgi.

"Mēs to saucam par smieklu jogu, jo tā apvieno smiešanās vingrinājumus ar jogas dziļās elpošanas paņēmieniem, un, dodot vairāk skābekļa ķermenim un smadzenēm, liek mums justies daudz enerģiskākiem un uzlabo veselību. Smieklu joga ir balstīta uz zinātniski apstiprinātu faktu, ka ķermenis nespēj sajust atšķirību starp apzinātiem jeb mērķtiecīgiem un neapzinātiem jeb spontāniem smiekliem. Tiek iegūts tāds pats labums veselībai," stāsta smieklu jogas pasniedzējs.

Smieklu joga aizsākumi meklējami 1995. gadā, un tās pamatlicējs ir Madans Kataria, ārsts no Indijas. Kataria bija iepazinies ar vairākiem pētījumiem, kas apliecināja smiešanās labvēlīgo ietekmi gan uz prātu, gan ķermeni, un nolēma to izmēģināt praksē.

1995. gada 13. maijā agri no rīta dakteris devies uz vietējo parku, un viņam izdevās pārliecināt vēl četrus cilvēkus pievienoties Smiešanās kluba dibināšanā. Todien viņi visi parkā smējušies, uzjautrinot arī apkārtējos, bet pēc dažām dienām viņu smiešanās grupā jau bijis vairāk par 50 cilvēkiem. Tikšanās reizēs visi cilvēki stāvējuši aplī, bet viens stāvējis tā centrā un stāstīja kādu joku vai komisku stāstu. Visi klausītāji to izbaudījuši un jutušies labi pārējo dienas daļu, zina stāstīt Viktors Tararajevs.

Jau pēc divām nedēļām Smieklu kluba dalībnieki pēkšņi apjautuši, ka visus labos jokus un stāstus jau ir izstāstījuši, tāpēc sākuši parādīties aizvainojoši un neķītri joki. Divi aizvainoti dalībnieki ierosinājuši pat klubu slēgt. Dakteris Kataria lūdzis kluba biedrus dot tikai vienu dienu, lai rastu kādu risinājumu. Tajā pašā naktī viņš atradis meklēto atbildi: mūsu ķermenis nevar atpazīt tēlotu smiešanos no patiesas smiešanās. Abi smiešanās veidi veido to pašu "prieka ķīmiju". Nākamajā rītā viņš to paskaidrojis savai grupai un lūdzis biedriem tēlot smiešanos kopā ar viņu vismaz vienu minūti. Grupas biedri gan sākotnēji šaubījušies, bet beigās tomēr piekrituši izmēģināt. Dažiem cilvēkiem smiešanās tēlošana ātri vien pārvērtusies īstos smieklos – tie bijuši tik lipīgi, ka drīz vien smieties sākuši arī citi. Jau neilgu laiku vēlāk grupa smējusies kā vēl nekad iepriekš. Smiešanās no sirds ilgusi gandrīz 10 minūtes. Tā radusies smieklu joga.

Pašlaik smieklu joga tiek praktizēta 101 valstī ir vairāk nekā 10 tūkstoši smieklu jogas pasniegšanas vietas.

Latvijā smieklu jogas pamatlicējs ir Arturs Laimīgais, kurš pēc izglītības ir psihologs un jurists.

"Profesors Viljams Džeimss (Williams James) 1884. gadā izvirzīja hipotēzi, ka ir saikne starp miesu un garu. Smiekli var nākt no miesas, un tie var nākt no gara. Caur savu miesu varam iedarboties uz savu garu un otrādi. Ar noteiktām ķermeņa kustībām var iedarboties uz smadzenēm, izraisot smieklus," skaidro smieklu jogas pasniedzējs.

Vācu fiziologam Otto Varburgam divas reizes piešķīra Nobela prēmiju medicīnā. Pirmo Nobela prēmiju viņš saņēma 1931. gadā par šādu atklājumu: "Vēzim ir tikai viens pirmcēlonis. Galvenais vēža iemesls ir normālas šūnu elpošanas aizstāšana ar anaerobo (bez skābekļa)". Tādējādi zinātnieks noformulējis šādu secinājumu – vēža šūnas nekad nedzīvos ar skābekli piesātinātā vidē.

Psihiatrs Viljams F. Fraijs no Stenforda Universitātes Kalifornijā 1960. gadā sāka pētīt smiešanās psiholoģiskos efektus un, attīstot pētniecību, viņš kļuva par gelotoloģijas jeb smiešanās zinātnes pamatlicēju. Zinātniski ir izpētīts, ka visas ķermeņa funkcijas ir saistītas ar elpošanu, jo pienācīga visu ķermeņa daļu apgāde ar skābekli ir svarīga veselībai.

Elpošanas laikā gaiss caur plaušām nonāk asinsritē, nodrošinot pareizu imūnsistēmas darbību. Smieklu jogā izmanto dziļo diafragmālo elpošanu, kas stimulē limfātiskās sistēmas attīrīšanos, radot vakuuma efektu un palielinot toksisko vielu izvadi no organisma līdz pat 15 reizēm, skaidro Viktors Tararajevs.

Skābeklis ir detoksikācijas "instruments". Tas attīra cilvēka organismu, sākot no plaušām, aknām, asinīm līdz pat muskuļiem, saitēm, audiem un kauliem, kā arī sadedzina asinīs esošos taukus un cukurus, pārvēršot tos enerģijā un nodrošinot labu vielmaiņu. Asinis, kurās ir daudz skābekļa, labvēlīgi ietekmē smadzenes, sekmē šūnu atjaunošanos un aizkavē novecošanu. Pastiprināta skābekļa pieplūde padara asinis sārmainas un palīdz organismam atbrīvoties no tādu pārtikas produktu kā kafijas, melnās tējas, šokolādes, cukura, gaļas un alkohola izraisītā "pārskābuma", kas veicina šūnu sairšanu un traucē to atjaunošanos.

"Smieklu joga ir pierādījusi sevi kā ļoti efektīvu personīgās izaugsmes un dzīves kvalitātes celšanas instrumentu, uzlabojot indivīda garīgās prasmes un rīcības spējas. Tā veicina pozitīvas domāšanas attīstību, mainot skatījumu uz dzīvi," skaidro smieklu jogas pasniedzējs.

"Personīgajai izaugsmei palīdz pašapziņas celšana, ar smieklu jogas palīdzību pārvarot nomāktību un kautrību, mazinot spriedzi neērtās situācijās. Smiekli un smaidīšana ne tikai palīdz efektīvi komunicēt, bet arī veido atvērtu vidi."

Ļoti daudzu slimību cēlonis mūsdienās ir stress. Ar to saistītās bioķīmiskās reakcijas organismā maina elpošanas ritmu, tai kļūstot seklai un neregulārai. Ar to ir saistīti aptuveni 70–80 procenti slimību, pārliecināts Viktors laimīgais.

"Smieklu joga ir tūlītējs stresa novērsējs. Zinātniski ir pierādīts, ka smiešanās samazina tādu stresa hormonu, kā kortizola un epinefrīna, līmeni un izraisa pozitīvas emocijas."

Nomāktība un depresija mūsdienās ir ļoti bieži sastopamas problēmas, kas traucē kvalitatīvi dzīvot, neļaujot cilvēkam justies pašpietiekamam. Pastāv uzskats, ka cilvēki, kuri daudz smejas, reti sirgst ar depresiju. Smieties var ikviens, neskatoties uz personas prāta stāvokli un izziņas spējām.

Smieklu joga noskaņo prātu pozitīvi un veicina optimistiskas un apzinātas attieksmes veidošanos, vienlaikus paaugstinot enerģijas līmeni. Tas padara apkārtējo pasauli pieņemamāku, pilnu ar prieku, interesantiem cilvēkiem un rada milzīgu potenciālu panākumiem.

"Smieklu joga ir domāta ikvienam cilvēkam, kuram vajag vairāk prieka, laimes un enerģijas dzīvē," saka Viktors Tararajevs.

Tās aktivitātes vada smieklu jogas līderi, kuri ir specializējušies darbam ar dažādu mērķauditoriju – bērniem, pieaugušajiem, senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un uzņēmumiem.

Ķermenī smejoties darbojas ap 400 muskuļu, paātrinās sirdsdarbība. Tiek uzņemts līdz pat piecām reizēm vairāk skābekļa, kas attīra cilvēka organismu un vairo enerģiju.

Smejoties organismā vairojas leikocīti – imūnsistēmas šūnas, kas aizsargā organismu pret infekcijām, kā arī izdalās endorfīni jeb tā dēvētie "laimes hormoni", kas rada labsajūtu, eiforiju un nomierinošu efektu. Smiekliem ir dziedinoša iedarbība.

Gadījuma rakstura smiekli, kas ienāk mūsu dzīvē, parasti ilgst tikai dažas sekundes. Ar tik īsu laiku nepietiek, lai uzlabotu veselību. Lai būtu efekts, ir jāsmejas vismaz 10 minūtes.

"Tā kā smieklu jogā mēs smiešanos būtībā izpildām kā vingrinājumu, varam smieties tik ilgi, cik vēlamies. Lai uzlabotu veselību ar smieklu palīdzību, tiem ir jābūt skaļiem un enerģiskiem vēdera smiekliem. Šādi skaļi smiekli sabiedrībā nav pieņemti, tāpēc smieklu jogā mēs nodrošinām vidi, kurā varam smieties tik skaļi un enerģiski, cik gribam," skaidro Tararajevs.

Smieklu jogas nodarbībā dalībnieki smejas apzināti, negaidot spontānos smieklus, kuri ikdienā var tā arī neuznākt. Smieklu jogā, iesaistoties rotaļīgos vingrinājumos, ikviens ļauj smiekliem vaļu. "Galvenais ir to darīt regulāri, lai tiešām sasniegtu terapeitisku efektu," piebilst Viktors Laimīgais.

Smieklu jogas nodarbībai ir piecas daļas:

1. iesildīšanās aplaudējot,
2. elpošanass vingrinājumi,
3. rotaļīgums,
4. smieklu jogas vingrinājumi,
5. smieklu meditācija.

Smieklu jogu var salīdzināt ar aerobo vingrošanu – aktivitātēm, kas stimulē sirdsdarbību, vingrina plaušas, veicina asins cirkulāciju un skābekļa piegādi, paaugstina imunitāti, veicina endorfīnu izdalīšanos un atbrīvo organismu no toksīniem. Aerobais treniņš stimulē asins kapilāru augšanu muskuļos, kas palīdz organismam efektīvāk piegādāt skābekli muskuļiem, mazina hroniskas muskuļu un muguras sāpes.

Smieklu joga ir īpaši piemērota aizņemtiem biroja darbiniekiem, kuriem fiziskajām aktivitātēm neatliek laika. Starp citu, smieties stundu no vietas nemaz nav tik viegli. "10 līdz 15 minūtes sirsnīgas smiešanās ir salīdzināma ar 30 minūšu skriešanas treniņu uz trenažiera. Smiešanās laikā tiek trenēti vēdera muskuļi. Tas ir lielisks vingrinājums arī sejas muskuļu tonizēšanai un sejas izteiksmju uzlabošanai," skaidro smieklu jogas pasniedzējs.

"Smejoties seja kļūst sārta, jo palielinās asins pieplūde, āda saņem vairāk barības vielu un skābekļa un kļūst veselīgāka. Jautrība padara cilvēkus ne tikai priecīgus, bet arī pievilcīgus."

Pasniedzējs ar smieklu jogu iesaka nodarboties katru dienu vismaz 10 minūtes mājās un četras reizes nedēļā grupā. Kārtīgi izsmieties vēlams arī ikreiz pirms un pēc darba.

"Smieklu joga, kā viss jaunais, sākumā var likties dīvaina nodarbe. Ja kāds domā, ka apzināti smieties ir mākslīgi vai nedabīgi, tad to pašu var teikt arī par skriešanu vai iešanu uz trenažieru zāli, jo mēs to darām apzināti," saka Viktors Tararajevs.

"Cilvēki Latvijā ir ļoti nopietni un ieslīguši savās problēmās. No rīta pamostoties, tu nezini, vai šajā dienā jutīsies laimīgs vai ne, bet ar smieklu jogu sasniegt šo sajūtu ir viegli. Tā ir labs līdzeklis, kā ātri un efektīvi veicināt gan veselības uzlabošanos, gan dzīvesprieka celšanos."

Ir tāds teiciens: nevērtē grāmatu pēc tās vāka. Viktors Tararajevs saka, ka tas ir attiecināms arī uz smieklu jogu. "Cilvēki domā, ka aptuveni zina, kas tas ir un kā notiek, bet parasti šis priekšstats ir nepareizs," teic Viktors Tararajevs, piebilstot, ka smieklu jogu daudzi uzlūko kā nenopietnu nodarbi, muļķošanos, kas tā nebūt nav.

Iesaka smieklu jogas ieviesējs Latvijā Arturs Laimīgais un pasniedzējs Viktors Laimīgais:

10 idejas, kā ieviest smieklus savā ikdienas dzīvē