Fiziskās aktivitātes parasti uzlabo pašsajūtu un stiprina organisma dabiskās aizsargspējas pret saaukstēšanās vīrusiem, taču, jo fiziskā slodze ir lielāka, jo lielāku spēka patēriņu tā prasa no organisma, tādēļ, sākot ļoti intensīvi sportot, imunitāte var pavājināties. Tiem, kuri skrien vai nodarbojas ar citam aktivitātēm ārā, papildu risku saaukstēties pašlaik rada drēgnais un nemīlīgais laiks. Portāls Interesnooo.com iesaka, kādas izmaiņas ieviest ēdienkartē, lai paaugstinātu organisma dabiskās aizsargspējas.
Pēc treniņa – olbaltumvielām bagātīgs uzturs
Gādājot par organisma aizsargspējām, īpaši lielu uzmanību vajadzētu vērst tieši uz olbaltumvielām bagātīgiem produktiem (piemēram, piena produktiem, gaļu, zivīm), jo tie veicina leikocītu jeb balto asinsķermenīšu veidošanos. To galvenais uzdevums ir atrast un iznīcināt organismā iekļuvušas nelabvēlīgas baktērijas, kā arī izstrādāt antivielas pret vīrusiem.
Tāpat vēlams uzturā vairāk iekļaut produktus, kas satur aminoskābi glutamīnu, piemēram, olas, piena produktus, soju, lēcas, zirņus un pupiņas. Glutamīns stiprina imunitāti un paātrina organisma atjaunošanos pēc treniņa.
Vairāk krāsainu augļu un dārzeņu
A vitamīns sastopams tādās oranžās dabas veltēs kā burkāni, ķirbji, batātes jeb saldie kartupeļi, melones un saldie pipari.
Savukārt zaļajos dārzeņos, kā spinātos un kāpostos, ir daudz glutamīna, kura labās īpašības minētas jau iepriekš.
Sarkanie augļi un dārzeņi ir bagātīgi ar C vitamīnu, folijskābi un flavonīdiem, kas visi paaugstina organisma dabiskās aizsargspējas. Starp citu, dzērvenes satur tanīnus, kas traucē baktērijām pieķerties pie veselām organisma šūnām.
Tāpēc vislabāk ēdienkartē mēģināt iekļaut visu varavīksnes krāsu dārzeņus! Katrā ziņā jo vairāk dārzeņu, jo labāk. Vismaz 400 gramus dienā jānotiesā noteikti. Turklāt kartupeļi neskaitās.
Rieksti un sēklas
Ar cinku bagātīgu produktu ēšana ne tikai uzlabo imunitāti, bet arī mazina saaukstēšanās simptomus un veicina atveseļošanos, ja jau gadījies saslimt.
Kefīrs, jogurts un probiotikas
Probiotikas ir šīs labās baktērijas, dzīvi mikroorganismi, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, neļaujot vairoties sliktajām baktērijām.
Piemērotāko probiotisko baktēriju piedevu vajadzības gadījumā ieteiks ārsts, bet dzert kefīru vai notiesāt bezpiedevu jogurtu, kas arī satur organismam labvēlīgās baktērijas, nekad nenāk par skādi. Ieteicams glāzi kefīra vai trauciņu jogurta ieviest kā veselīgu piedevu brokastīm, piemēram, auzu pārslu putrai.
Mūsu zarnu traktā dzīvo labās baktērijas – "labās policistes", kas ir galvenās cīnītājas pret vīrusiem un infekcijām, bet, lai tām pietiktu spēka naidnieku uzveikt, tās labi jābaro, proti, uzturam ir jābūt veselīgam, daudzveidīgam un pilnvērtīgam.
Zinātniski pierādīts, ka folijskābes, cinka, selēna, dzelzs, vara, A, B6, C un E vitamīna trūkums pazemina imunitāti.
Ķiploki
Vislabāk to lietot svaigā veidā, piemēram, uzgriežot uz maizītes.
Miers un atpūta
Centies nekrist panikā, tiklīdz rodas kaut mazākā problēma, jo ļaušanās stresam situāciju tikai pasliktina. Tā vietā dziļi elpo un ķeries vērsim pie ragiem, proti, sāc domāt, kā problēmu atrisināt. Atceries – jebkuru situāciju ir iespējams vērst uz labo pusi, vienīgais izņēmums ir nāve, no kuras gan neviens nav augšāmcēlies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
