klepus, saaukstēšanās
Foto: Shutterstock

Novembris ir ne vien drēgns un mazliet drūms mēnesis, bet arī saaukstēšanās sezonas sākums. Vitamīnu daudzums organismā sarūk, un dienas saules deva vairs nespēj pasargāt mūsu imūno sistēmu no vīrusiem un slimošanas.

Jaunākā kompānijas "GfK Custom Research Baltic" pētījuma dati liecina, ka aptuveni 48% no vairāk nekā 800 aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši kakla sāpes, iesnas, klepu vai citus saaukstēšanās simptomus. Vairāk nekā puse respondentu, novērojot šādus simptomus, devās uz tuvāko aptieku pēc bezrecepšu zālēm, nevis apmeklēja ārstu.

"Jo laicīgāk konstatējam saaukstēšanos vai vīrusu, jo sekmīgāk un ātrāk norit ārstēšana. Parasti vērojam, ka cilvēki, kuri atnāk uz aptieku, nemaz negrasās iet pie ārsta un slimību "izstaigā". Tas noteikti paildzina veseļošanās procesu un var ietekmēt dzīvībai svarīgu organisma sistēmu – sirds un plaušu – darbību," pētījuma datus komentē "Mēness aptieka" farmaceite Baiba Gūtmane.

Parasti vērojam, ka cilvēki, kuri atnāk uz aptieku, nemaz negrasās iet pie ārsta un slimību "izstaigā". Tas noteikti paildzina veseļošanās procesu un var ietekmēt dzīvībai svarīgu organisma sistēmu – sirds un plaušu – darbību.
Baiba Gūtmane, farmaceite
Bīstamo tendenci apstiprina arī ārsti. "Ar saaukstēšanos vai vīrusu slimībām pie mūsu ģimenes ārstiem atnāk vai nu bērni pirmsskolas un skolas vecumā vai sirmgalvji. Darbaspējas vecuma cilvēki nāk pie ģimenes ārsta lielākoties tikai tad, kad ir nepieciešama "slimības lapa", jo "izstaigāt slimību " nav izdevies, bet pašārstēšanās noritējusi neveiksmīgi," atzīst ārste Anita Kamenščikova, kura ir VCA poliklīnikas "Aura" vadītāja.

Ārste norāda, ka viņas dzīvē ir bijuši gadījumi, kad laikus neizārstēta augšējo elpceļu infekcija novedusi pie hroniskas bronhiālās astmas ar smagām sekām. "Vienmēr jāatrod laiks savai veselībai, jo tā ir pamats mūsu labklājībai. Bez stipras veselības nevar sasniegt labu dzīves kvalitāti un izvēlētos mērķus, kā arī piepildīt sapņus. Veselību jāstiprina ne tikai, sistemātiski dzerot vitamīnus, bet arī nodarbojoties ar sportu, kā arī regulāri un veselīgi ēdot. Šāds komplekss stiprinās imūno sistēmu, un organisms kļūs izturīgāks cīņā ar vīrusiem," norāda ārste.

Lai arī kā mēs censtos, ne vienmēr varam paši tikt galā ar vīrusu, tāpēc, lai nerastos komplikācijas un hroniskas slimības, ārstēšanas procesa laikā vismaz telefoniski sazinieties ar ģimenes ārstu, lai precizētu tālākās darbības un nodrošinātu ātrāku izveseļošanos.
Anita Kamenščikova, ārste
Farmaceiti un ārsti atgādina – ja 12 stundu laikā pēc saaukstēšanās simptomu parādīšanās pacients nav sācis cīņu pret vīrusu, tad vēlāk jebkuru zāļu efektivitāte mazinās. "Ja jums parādās temperatūra vai drudzis, noteikti palieciet mājās, nevis dodieties uz darbu. Turpinot savas ikdienas gaitas, jūs apdraudat gan sevi, gan līdzcilvēkus. Vīrusu izplatības laikā un īpaši, ja mājās jau ir atnests vīruss, ir biežāk jāvēdina telpas, kurās uzturaties," atgādina farmaceite.

"Lai pēc iespējas sekmīgāk uzveiktu vīrusu, ir jālieto daudz šķidruma. Nereti ir grūti pierunāt bērnus dzert ūdeni. Tad var likt lietā ar medu saldinātas tējas un sulas. Ļoti labi noder dzērveņu morsi un kumelīšu, aveņu, liepziedu tējas," uzsver ārste Anita Kamenščikova.

Tāpat svarīgi ir uzņemt imunitāti stiprinošos vitamīnus, kuru visvairāk ir svaigos dārzeņos un augļos. Var lietot arī aptiekā nopērkamu C vitamīnu, kas dos organismam vairāk enerģijas cīņai ar vīrusu. Ja pašsajūta augstās temperatūras dēļ ir slikta, jālieto pretsāpju un pretiekaisuma preparāti, kuru aktīvā viela ir paracetamols vai ibuprofēns. "Tomēr jāatceras, ka paaugstināta temperatūra ir veids, kā organisms cīnās ar vīrusu, tāpēc, ja vien pašsajūta atļauj, tad temperatūru zem 38 grādiem labāk ir pārciest," atzīst farmaceite.

"Lai arī kā mēs censtos, ne vienmēr varam paši tikt galā ar vīrusu, tāpēc, lai nerastos komplikācijas un hroniskas slimības, ārstēšanas procesa laikā vismaz telefoniski sazinieties ar ģimenes ārstu, lai precizētu tālākās darbības un nodrošinātu ātrāku izveseļošanos," atgādina daktere Kamenščikova.

"GfK Custom Research Baltic" pētījums tika veikts oktobrī. Tajā piedalijās vairāk kā 800 cilvēku, vecumā no 24 līdz 65 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!