Sešas postošākās epidēmijas cilvēces vēsturē, kas aiznesušas miljoniem dzīvību  (6)

Melnā nāve jeb Buboņu epidēmija bija viena no nāvējošākajām pandēmijām cilvēces vēsturē – lēš, ka tajā dzīvību zaudēja 75 līdz 200 miljoni cilvēku. Izplatoties Vidusjūras reģionā un Eiropā, buboņu mēris nogalināja 30 –60 procentus Eiropas iedzīvotāju.

Postošās sērgas dēļ 14. gadsimtā pasaules iedzīvotāju skaits samazinājās no aptuveni 450 miljoniem līdz 350–375 miljoniem. Vairāki vēsturnieki ir pārliecināti, ka pandēmija sākās Ķīnā vai Vidusāzijā 1320.–1330. gadā un nākamajos gados tirgotāji un karavīri ar karavānām to ieveda Krimā, no kurienes sērga izplatījās visā Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā.

(1665. – 1666. gads)

Lielā Londonas epidēmija bija masveida buboņu mēra uzliesmojums Anglijā, kurā dzīvību zaudēja 75 līdz 100 tūkstoši cilvēku. Epidēmijas dēļ Londonas iedzīvotāju skaits samazinājās aptuveni par 20 procentiem. Šis buboņu mēris ievērojams ar to, ka bija viens pēdējiem šīs slimības uzliesmojumiem Eiropā milzīgos apmēros.

Justiniāna epidēmija bija buboņu mēra pandēmija, kas izplatījās Bizantijas impērijā laikā no 541.–542. gadam. Pēc 6. gadsimta rietumu vēsturnieku rakstītā, šī epidēmija ieguva teju pasaules mēroga raksturu, nokļūstot Āzijā, Ziemeļāfrikā, Arābijā un Eiropā – līdz pat Dānijai ziemeļos un Īrijai rietumos. Mūsdienu vēsturnieki to nosauca Bizantijas imperatora Justiniāna I vārdā, kas bija pie varas epidēmijas laikā. Tiek uzskatīts, ka mēra epidēmija nogalināja aptuveni 40 procentus Bizantijas pilsētas Konstantinopoles iedzīvotāju un aptuveni ceturtdaļu Vidusjūras austrumdaļas iedzīvotāju.

Trešā pandēmija ir nosaukums milzīgajai buboņu mēra izplatībai, kas sākās Juņņas provincē Ķīnā 1855. gadā. Šī epidēmija izplatījās visā Āzijas kontinentā un nogalināja vairāk nekā 12 miljonus cilvēku tikai Indijā un Ķīnā vien. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pandēmija bija aktīva līdz pat 1959. gadam, kad upuru skaits samazinājās līdz mazāk nekā 200 gadā.

Slimība nav ārstējama, un pret to nav arī vakcīnas, taču pētnieki mērķtiecīgi cīnās, lai apturētu vīrusa uzliesmojumu un glābtu pasauli no nākotnes nelaimēm. Vairāk par viņu centieniem varēs uzzināt televīzijas kanāla "National Geographic" jaunā cikla "Atklājums" raidījumā "Cīņa ar pandēmiju". Ebolas vīrusa uzliesmojums ir licis medicīnas zinātnei attīstīties tikpat ātri, kā vīruss, kuru tā apkaro, rosinot uz atklājumiem, kas var padarīt pasauli praktiski brīvu no patogēniem.

Skaties cikla "Atklājums" pirmo raidījumu "Cīņa ar pandēmiju" televīzijas kanālā "National Geographic" svētdien, 8. novembrī, pulksten 21.30. Seko līdzi "National Geographic" programmai, lai noskatītos arī citus cikla raidījumus par pasaules vadošajiem zinātniekiem un to, kā viņu modernās un progresīvās inovācijas mainīs mūsu dzīvi tuvākā un tālākā nākotnē.