nieze
Foto: Shutterstock

Spēcīga nieze, reizēm dedzināšanas vai sāpju sajūta, izsitumi, kas strauji parādās un izzūd bez pēdām dažu stundu vai diennakts laikā – tie ir simptomi, kas raksturīgi nātrenei. Smagāka slimības izpausme ir tā saucamā angioneirotiskā jeb Kvinkes tūska, kas izpaužas kā lūpu, mēles, sejas, plaukstu vai – retāk – citu ķermeņa daļu pārejoša tūska. Tā reizēm var ilgt līdz pat trijām diennaktīm.

Ja nātrenes simptomi turpinās ilgāk nekā sešas nedēļas, tad uzskata, ka tā ir hroniska. Ja īsāku laika sprīdi, tad – akūta. Akūtu nātrenes epizodi vismaz reizi dzīvē pārcieš aptuveni 20 procenti cilvēku. Uzskata, ka hroniskas nātrenes izplatība populācijā nepārsniedz 0,5–1 procentu. Ar šo slimību var slimot gan bērni, gan pieaugušie. Biežāk cieš sievietes.

Diagnosticēt nātreni nav grūti. Daudz sarežģītāk ir noskaidrot tās cēloņus. Savulaik viens no labākajiem alergoloģijas speciālistiem Latvijā pacientam izsniegtā slimnīcas izrakstā norādīja: "Pacientam ir hroniska nātrene … Dievs viņu zina, no kā."

Par laimi laiki ir mainījušies. Pēdējo divdesmit gadu laikā ir panākts liels progress nātrenes cēloņu un mehānismu izpratnē, kā arī būtiski uzlabojušās tās ārstēšanas iespējas. Ārstiem šobrīd ir pieejamas lieliskas un praksē ērti izmantojamas Eiropas alergologu un imunologu akadēmijas izstrādātās nātrenes diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas.

Pēdējo divdesmit gadu laikā ir panākts liels progress nātrenes cēloņu un mehānismu izpratnē, kā arī būtiski uzlabojušās tās ārstēšanas iespējas.
Iespējamie nātrenes cēloņi var būt bioloģiski aktīvas vielas vai pārtikas piedevas, medikamenti, aukstums, karstums, fiziska slodze, spiediens, vibrācija, dažas hroniskas infekcijas un visbeidzot visnozīmīgākais cēlonis – autoimunināte. Paradoksāli, bet īsta pārtikas alerģija hronisku nātreni izraisa reti. Dažādās pasaules daļās nātrenes provocējošie faktori ievērojami atšķiras.
Foto: Shutterstock
Pozitīvi, ka hroniska nātrene ārkārtīgi reti ir saistīta ar kādu smagu un ļoti nopietnu, piemēram, iedzimtu, onkoloģisku vai sistēmisku slimību. Vēl viena pozitīva ziņa ir tā, ka hroniska nātrene gandrīz vienmēr pēc īsāka vai garāka laika perioda pāriet pati no sevis, proti, notiek spontāna slimības remisija. Lai gan jāpiebilst, ka slimības ilgums varētu būt diezgan ievērojams. Nav daudz tādu pacientu, kas slimo ar hronisku nātreni ilgāk kā piecus gadus.
Savulaik viens no labākajiem alergoloģijas speciālistiem Latvijā pacientam izsniegtā slimnīcas izrakstā norādīja: "Pacientam ir hroniska nātrene … Dievs viņu zina, no kā."
Lai veiksmīgi cīnītos ar nātreni, nepieciešama garāka saruna, mērķēta izmeklēšana un cieša pacienta un ārsta sadarbība. Hroniskas nātrenes simptomus parasti izdodas veiksmīgi samazināt vai novērst ar pareizas diētas, provocējošo faktoru ietekmes novēršanas vai simptomātiskas ārstēšanas palīdzību.

Aptuveni pusei pacientu nātrenes simptomus var novērst ar antihistamīniem, kuri bloķē svarīgākās bioloģiski aktīvās vielas, kas izdalās nātrenes un angiodedēmas reakcijas laikā – histamīna – iedarbību. Pacientiem ar smagu nātrenes un angioedēmas gaitu iespējams lieliski palīdzēt ar bioloģisko medikamentu anti-IgE antivielām. Daļai pacientu nepieciešama specifiska izmeklēšana un ārstēšana.

Ieteikumi pacientiem ar hronisku nātreni

  • Pēc iespējas ātrāk doties pie alergologa.
  • Ar mobilo telefonu nofotografēt izsitumus. Trīs līdz četri labi attēli bieži atvieglo slimības diagnostiku.
  • Netaisīt pašam visas iespējamās analīzes un izmeklējumus, jo visbiežāk tā būs bezjēdzīga naudas un laika tērēšana.
  • Tūlītējai simptomu mazināšanai var lietot jaunākos otrās paaudzes antihistamīna līdzekļus bez miega efekta, kas ir pieejami aptiekās bez receptes, pirms tam konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.
Vairāk par nātreni var uzzināt Facebook kontā "Hroniska spontāna nātrene".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!