"Otras pusītes" krāpšana sabiedrībā lielākoties tiek uzlūkota kā nosodāma rīcība vai negatīva personības īpašība, taču izrādās, aiz vēlmes pēc ārpuslaulības sakariem stāv ģenētika. Iespējams, tendence būt neuzticīgam ir ierakstīta DNS, ziņo "Medicaldaily.com".
Cilvēki tiek uzskatīti par vieniem no 3% zīdītāju, kas ir monogāmi, proti, var nodzīvot visu dzīvi ar vienu partneri. No evolūcijas viedokļa tā ir priekšrocība, jo tad viens partneris rūpējas par mazuļiem, bet otrs gādā barību un citus resursus, vēstī "Asapscience". Tomēr sānsoļi cilvēku vidū ir ļoti izplatīta parādība. Aptuveni 70% precētu sieviešu un 72% precētu vīriešu kādā laulības posmā ir krāpuši savu "otru pusi".
Pētījumos noskaidrots, ka lielu lomu tajā, vai cilvēks spers sānsoli vai ne, spēlē gēni, kas saistīti ar dopamīna receptoriem. Dopamīns ir viens no hormoniem, ko mēdz dēvēt par laimes hormoniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
