"Otras pusītes" krāpšana sabiedrībā lielākoties tiek uzlūkota kā nosodāma rīcība vai negatīva personības īpašība, taču izrādās, aiz vēlmes pēc ārpuslaulības sakariem stāv ģenētika. Iespējams, tendence būt neuzticīgam ir ierakstīta DNS, ziņo "Medicaldaily.com".
Cilvēki tiek uzskatīti par vieniem no 3% zīdītāju, kas ir monogāmi, proti, var nodzīvot visu dzīvi ar vienu partneri. No evolūcijas viedokļa tā ir priekšrocība, jo tad viens partneris rūpējas par mazuļiem, bet otrs gādā barību un citus resursus, vēstī "Asapscience". Tomēr sānsoļi cilvēku vidū ir ļoti izplatīta parādība. Aptuveni 70% precētu sieviešu un 72% precētu vīriešu kādā laulības posmā ir krāpuši savu "otru pusi".
Pētījumos noskaidrots, ka lielu lomu tajā, vai cilvēks spers sānsoli vai ne, spēlē gēni, kas saistīti ar dopamīna receptoriem. Dopamīns ir viens no hormoniem, ko mēdz dēvēt par laimes hormoniem.
Piemēram, 50 procentiem cilvēku, kuriem ir garāka konkrēta ar dopamīna receptoriem saistīta gēna alēle (variants), atzinuši, ka kādā savas dzīves posmā ir krāpuši savu pastāvīgo partneri, bet tikai 22% cilvēku, kam ir īsāka šī gēna alēle, ir ļāvušies ārpuslaulības sakariem. Indivīdi ar garāku gēna alēli arī ir vairāk tendēti uz piedzīvojumu, baudas un riska meklēšanu, kā arī apreibinošu vielu lietošanu.
Ar krāpšanu saistīts ir arī hormons vazopresīns. Šis hormons organismā izdalās, kad nonākam ciešā kontaktā ar kādu, veicina emocionālas saiknes veidošanos. Mazāk šī hormona izdalās cilvēkiem ar komunicēšanas grūtībām, piemēram, autiskā spektra traucējumiem.
Nevar gan apgalvot, ka krāpšana būtu tikai un vienīgi gēnu vaina. Sak, ko tad es – pie visa vainīgi gēni! Ir pierādīts, ka to, vai cilvēkam būs "romāni" ārpus laulības, nosaka ienākumu līmenis, emocionālas problēmas, alkohola un citas atkarības. Turklāt, lai arī hormoni, protams, ietekmē uzvedību, gala lēmumu ļauties vai ne to diktētajām vēlmēm pieņem cilvēks pats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
