Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle telefonsarunā apstiprināja, ka vadība ir saņēmusi sūdzības par Neiroloģijas nodaļas virsmāsu, taču iekšējos konfliktus publiski komentēt nevēlas. Katrā ziņā – situācija tiekot risināta.
"Darbiniekiem ir iespējas risināt domstarpības vai nesaskaņas darbā savstarpēja dialoga ceļā, iesaistot tiešo vadītāju vai struktūrvienības vadītāju, slimnīcas vadību. Pacientu aprūpē darbs ir nepārtraukts, katram aprūpē un ārstniecībā iesaistītajam personālam ir skaidri noteikti amata pienākumi un tiesības, tostarp procesu nepārtrauktības nodrošināšana, personāla plānošana, drošas aprūpes sniegšana pacientiem," norāda Sīle.
Vairākkārt mēģināju sazvanīt 20. nodaļas virsmāsu pa Stradiņa slimnīcas mājaslapā norādīto tālruni, taču tas neizdevās. Telefonu neviens necēla. Virsmāsas viedokli par vēstulē izteiktajiem pārmetumiem iegūt neizdevās arī ar slimnīcas sabiedrisko attiecību speciālistes palīdzību, jo, kā jau minēts, iekšējās nesaskaņas iestāde publiski risināt nevēlas.
Spriežot pēc vēstulē rakstītā un arī Sīles izteikumiem, spriedzi kolektīvā izraisījis darba roku trūkums, lielā slodze un zemais atalgojums.
Medmāsa: daudzi tiek publiski pazemoti
"Strādāju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģijas nodaļā jau labu laiku, esmu pastāvīga darbiniece, bet nu šobrīd viss ir noriebies. Teikšu atklāti – ar riebumu skatos uz savu darba vadītāju – Neiroloģijas nodaļas virsmāsu," raksta medmāsa, nodēvējot 20. nodaļu par "elles pievārti".
Medmāsa atklāj, ka jau divreiz ar rakstisku sūdzību vērsusies pie slimnīcas Aprūpes departamenta vadītājas Kancānes kundzes, kura situāciju solījusies risināt, bet "jau labs laiks ir pagājis un nekas nav mainījies".
Virsmāsas izturēšanās ir aizvainojusi ne tikai viņu, bet daudzus nodaļas darbiniekus, norāda medmāsa.
Sievietei šķiet nepieņemami, ka virsmāsa paaugstina toni un lamā darbiniekus citu kolēģu, pacientu un viņu tuvinieku klātbūtnē. Darbinieki jūtas pazemoti.
Medmāsu arī uztrauc tas, ka virsmāsa dažādu iemeslu dēļ bieži zvana darbiniekiem brīvdienās. "Cik man ir zināms, es strādāju pēc darba grafika un manas brīvdienas ir manas brīvdienas, un mans personīgais telefona numurs ir mans personīgais. Taču šobrīd es vēlos uzdot jautājumu – cik ētiski ir tas, ka manā brīvdienā piezvana virsmāsa un sāk lasīt kaut kāda veida kārtējo aizrādījumu, lekciju? Un tas nav man vienai, bet vairākiem darbiniekiem," tā sieviete.
Ja kāds darbinieks brīvdienā uz virsmāsas telefona zvanu neatbild, virsmāsa sūdzas citiem kolēģiem un, kad darbinieks ierodas darbā, bar un kaunina par šādu rīcību. "Bet piedodiet, mums darbiniekiem gribas brīvdienas, atpūtu, un mums ir personīgais telefons, ne darba, un mums ir izvēle – celt vai ne. Virsmāsai nav tiesību tā izturēties pret mums," raksta māsiņa.
Ja kādam gadās saslimt un nekas cits neatliek, kā vien palikt mājās gultā, virsmāsa pauž neapmierinātību, raksta medmāsa. "Nevienam darba devējam jau nepatīk, ja darbinieki slimo, bet mēs jau neesam no dzelzs un citiem arī ir mazi bērni. Vai virsmāsa drīkst tā izturēties? Cilvēks saslimst, pazvana un ziņo par to, bet viņa sāk izrādīt pret darbinieku nepatiku, jo viņš ir slims un slimos. Ir nemitīgi zvani no viņas puses – cik ilgi slimosi, kad nāksi darbā? Neviens nevar prognozēt savu darba nespējas ilgumu un slimības gaitu, kas tomēr viņai kā medicīnas darbiniekam būtu jāsaprot. Un, vai virsmāsa drīkst piedraudēt cilvēkam, kas slimo, ar tādu tekstu: "Nu tu man nākamo mēnesi noskriesies kā ezis!" Un saliek darbiniekam, vajag vai nē, 10 diennaktis, ko strādāt," medmāsa neslēpj sašutumu.
Nodaļā bieži mainās darbinieki
Arī darbam nepieciešamo inventāru un materiālus no virsmāsas esot teju jālūdzas. Kad medmāsa ierodas pie virsmāsas un prasa vajadzīgo, atskan tamlīdzīgi jautājumi: Cik daudz? Kāpēc tik daudz? Ko jūs dariet ar to un to? Kur jūs to liekat? "Bet, kāpēc ir jāuzdod tādi jautājumi, ja mēs strādājam zinām, cik mums ir nepieciešams, lai varam veikt savu darbu labi un viss būtu kā nākas. Ir tāda sajūta, ka, prasot līdzekļus un medikamentus, mēs prasām bezmaz vai, lai virsmāsa pērk tos no savas algas un dod mums. Bet situāciju darbā ir tik daudz, ka mēs nevaram zināt, kuru no līdzekļiem vai medikamentiem mēs patērēsim visvairāk," tā medmāsa.
Pēc viņas vārdiem, virsmāsas vadības stils ir nepatīkams arī dažiem ārstiem. "Ārsts prasa medikamentus kādus specifiskākus pasūtīt no slimnīcas aptiekas, bet viņas atbildes ir tādas, it kā viņa pati pirktu to visu. Un, ko darīt ārstam? Tad laikam neglābt tā cilvēka dzīvību, jo virsmāsai žēl medikamentus pasūtīt," sašutumu pauž medmāsa.
Viņa norāda, ka daudzi darbinieki gluži vienkārši izvairās komunicēt ar virsmāsu, jo bail, ka nebirs ārā kārtējie rājieni un pārmetumi.
"Man liekas, ka virsmāsai ir jābūt darbiniekam, kas uzmundrina savus padotos, paslavē, mudina veikt darbu labāk, bet ne jau nosit visu vēlmi strādāt un vēl atrasties viņas klātbūtnē. Bieži vien uz mums sakliedz, ka nav laika pašai savus darbus padarīt un apdarīt, bet tajā paša laikā pīpēt skriet viņai ir laiks…" tā medmāsa.
"Protams, zinu, ka daudzi teiks – kas tad tur!? Bet nāciet pastrādājiet – glābiet cilvēku dzīvības, tiekot morāli terorizēti! Un daudzi brīnās, kāpēc mediķi ir tik dusmīgi un neapmierināti – redz, kur ir tā problēmas sakne!"
Slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle saka, ka "vēstulē aprakstītās situācijas ir iespējams pārbaudīt un izanalizēt tikai atklātā sarunā, kas balstītos uz konkrētām iesaistītām personām un fiksētiem datiem." Nav zināms, kura nodaļas darbiniece rakstījusi sašutuma pilno vēstuli.
"Ierobežotie resursi medicīnā, tostarp arī attiecībā uz māsu skaitu un atalgojumu, ietekmē medicīnas nozari kopumā, radot arī saspringtu vidi darbā," secina Sīle.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!