Uztura speciāliste: tiem, kas neēd brokastis, lielāks aptaukošanās risks

Līdz ar to, ja nepaēdam brokastis, ir grūti pamosties, ilgi nav enerģijas, jūtamies miegaini un ir grūti koncentrēties. Arī vielmaiņas procesus brokastu neieturēšana ietekmē nelabvēlīgi. Katrā ziņā tas noteikti nav ceļš uz notievēšanu. Vairākos pētījumos pierādīts, ka tie cilvēki, kas neēd brokastis, ir apaļīgāki.

Protams, pilnvērtīgu brokastu ieturēšana nav vienīgā slaiduma "atslēga", bet liels palīgs gan, jo svarīgs ir arī kopējais dienā uzņemtais kaloriju daudzums un fizisko aktivitāšu daudzums. Tie, kuri nepabrokasto mājās, bieži našķojas darbā vai skolā, pirms pusdienām, un ne ar tiem labākajiem pārtikas produktiem. Lai mēs uzturētu veselīgu svaru, svarīgi ir starp ēdienreizēm nepieļaut lielu atstarpi, jo tad rodas tā sauktais "vilka izsalkums" un tad jau mums ir vienalga, ko ēdam, galvenais – tūlīt un daudz. Lielas atstarpes starp ēdienreizēm nozīmē stresu organismam un tad hormonu līmenī ieslēdzas aizsargmehānisms – organismā palēninās vielmaiņa, sākas taupīšanas režīms.

Brokastīs nevajadzētu arī pārēsties. Teiciens – brokastis ēd pats, pusdienas dali ar kaimiņu un vakariņas atdod ienaidniekam – arī gluži nav pareizs. Brokastīs būtu jāapēd apmēram 20–35 procentus no dienas kopējā kaloriju daudzuma. ( Pusdienās iesaka apēst 30–35%, vakariņās 20–25%, bet uzkodu reizēs, tas ir, launagā un otrajās brokastīs, 15–20% no dienas kopējā kaloriju daudzuma.)

Ja neesi paradis ēst brokastis, jāsāk ar mazumiņu, kaut vai ar ēdamkaroti putras vai mušļa un tad palēnām devu var palielināt. Vislabāk brokastīs ēst graudaugu produktus, kas nodrošina organismu ar enerģiju uz ilgu laiku. Ieteicams izvēlēties pilngraudu produktus, jo tajos ir vairāk vērtīgu uzturvielu, piemēram, pilngraudu auzu pārslu putru, nesaldinātu musli ar riekstiem, seklām, žāvētiem augļiem un bezpiedevu jogurtu, rupja maluma rudzu maizi ar biezpienu vai avokādo.