Psihiskas slimības var skart jebkuru no mums. Depresija, demence, šizofrēnija un citas psihiskas kaites var "piezagties" nemanot, un izmaiņas līdzcilvēka uzvedībā ne vienmēr uzreiz ir pamanāmas. Taču tieši prasme savlaicīgi atpazīt simptomus un vērsties pēc palīdzības ir noteicošie faktori, lai slimību laikus diagnosticētu un veiksmīgi uzsāktu tās ārstēšanu. Psihisku slimību atpazīšanā apkārtējie bieži vien ir vērīgāki nekā pats saslimušais, tāpēc aizdomu gadījumā ir svarīgi cilvēku motivēt vērsties pēc palīdzības. Kā atpazīt psihiskus traucējumus vai psihisku slimību līdzcilvēkā, stāsta ārste-psihoterapeite Baiba Gerharde.
Cilvēks var apzināties, piemēram, savu slikto garastāvokli, bet mierināt sevi ar domu, ka nav jau tik traki, ka tā ir gluži normāla reakcija uz stresa pilno dzīvi. Šādos brīžos var palīdzēt tieši līdzcilvēki, kuri var pateikt – robeža ir pārkāpta, ir par daudz, par ilgu, kļūst par grūtu un ir jāvēršas pēc palīdzības. To, vai aiz šīm grūtībām tiešām "slēpjas" psihiska slimība, spēs noteikt ārsts.
Pazīmes, kas var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai psihisku slimību, var iedalīt divās grupās – pastāvīgas jeb tādas, kas ir visu laiku, un situatīvas.