Globāls drauds – antibiotiku rezistence. Kā pareizi lietot antibakteriālos līdzekļus?

Tas nozīmē, ka daudzu infekciju ārstēšanai, kurām līdz šim izmantoja antibiotikas, tas vairs nebūs iespējams, jo mikroorganismi, kas izraisīja infekciju, kļūst nejutīgi pret iepriekš lietotajām antibiotikām. Baktērijas, kas ir pielāgojušās antibiotikām, izdzīvo un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot slimnieka nāvi, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti. Tas var novest arī pie tā, ka tādas medicīniskas procedūras kā orgānu transplantācija, vēža ķīmijterapija un reanimācija vairs nebūs iespējamas, jo antibiotiku lietošana nedos vēlamo rezultātu.

Šogad Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti īpaši uzsver rezistentu, karbapenēmāzes producējošu enterobaktēriju izplatīšanos Eiropā. Enterobaktērijas ir liela baktēriju dzimta, kas visbiežāk ir nekaitīga un dzīvo cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā. Tomēr šie mikroorganismi var izraisīt arī tādas slimības kā urīnceļu infekcijas, vēdera dobuma infekcijas un asinsrites infekcijas. Plašāk pazīstamās enetrobaktērijas ir E.coli (zarnu nūjiņa) un K.pneumoniae.