Tas nozīmē, ka daudzu infekciju ārstēšanai, kurām līdz šim izmantoja antibiotikas, tas vairs nebūs iespējams, jo mikroorganismi, kas izraisīja infekciju, kļūst nejutīgi pret iepriekš lietotajām antibiotikām. Baktērijas, kas ir pielāgojušās antibiotikām, izdzīvo un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot slimnieka nāvi, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti. Tas var novest arī pie tā, ka tādas medicīniskas procedūras kā orgānu transplantācija, vēža ķīmijterapija un reanimācija vairs nebūs iespējamas, jo antibiotiku lietošana nedos vēlamo rezultātu.
Šogad Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti īpaši uzsver rezistentu, karbapenēmāzes producējošu enterobaktēriju izplatīšanos Eiropā. Enterobaktērijas ir liela baktēriju dzimta, kas visbiežāk ir nekaitīga un dzīvo cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā. Tomēr šie mikroorganismi var izraisīt arī tādas slimības kā urīnceļu infekcijas, vēdera dobuma infekcijas un asinsrites infekcijas. Plašāk pazīstamās enetrobaktērijas ir E.coli (zarnu nūjiņa) un K.pneumoniae.
SPKC speciālisti atgādina, ka antimikrobās rezistences izplatību veicina neatbilstoša antibiotiku lietošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, nepietiekama infekciju profilakse un nepietiekami infekciju kontroles pasākumi (roku higiēna, virsmu un instrumentu tīrība), īpaši ārstniecības iestādēs. Tāpēc speciālisti aicina ikvienu iedzīvotāju antibiotikas lietot tikai tad, kad tas ir nepieciešams, lietot tikai ārsta izrakstītas antibiotikas un precīzi ievērot ārsta norādījumus, kā arī vienmēr pabeigt izrakstīto antibiotiku kursu, pat tad, ja jau jūties vesels.
Pēdējos astoņus gadus 18. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Antibiotiku diena, savukārt šogad PVO pirmo reizi ir pasludinājusi Pasaules Antibiotiku nedēļu, ko atzīmē no 16. līdz 20. novembrim. Jautājumus par antibiotikām aktualizē, lai pievērstu pasaules iedzīvotāju uzmanību pieaugošai antimikrobās rezistences problēmai un aicinātu iedzīvotājus lietot antibiotikas atbildīgi, pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Antibiotiku atbildīga lietošana ir vienīgais veids, kā iespējams saglabāt antibiotiku iedarbību.
Papildu informācija:
Kas ir antibiotikas?
Piemēram, šādas slimības ir plaušu karsonis, kuru izraisījis pneimokoks, brūces infekcija, kuru izraisījis S.aureus (zeltainais stafilokoks). Ne visas antibiotikas ir iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 dažādu antibiotiku grupu, kas atšķiras pēc to ķīmiskās struktūras un iedarbības pret baktērijām.
Kas ir antibiotiku rezistence?
Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iedzimta rezistence). Tomēr baktērijas, kas parasti ir jutīgas pret antibiotikām, ģenētisku pārmaiņu ietekmē var kļūt rezistentas (iegūtā rezistence). Rezistentas baktērijas izdzīvo antibiotiku klātbūtnē un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Dažas baktēriju sugas var pat savstarpēji apmainīties ar informāciju, kā pasargāt sevi no antibiotiku iedarbības.
Tipiskākās kļūdas, kas veicina antibiotiku rezistenci
- neatbilstoša antibiotiku lietošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai;
- nepietiekama infekciju profilakse;
- nepietiekami infekciju kontroles pasākumi (roku higiēna, virsmu un instrumentu tīrība), īpaši ārstniecības iestādēs.
Antibiotikas ir mūsu kopīgs resurss, tāpēc SPKC speciālisti aicina ikvienu iedzīvotāju:
- lietot antibiotikas tikai tad, kad tas ir nepieciešams;
- lietot tikai ārsta izrakstītas antibiotikas un precīzi ievērot ārsta norādījumus;
- vienmēr pabeigt izrakstīto antibiotiku kursu, pat tad, ja jūties vesels.
Nekad:
- nelieto antibiotikas, lai ārstētu vīrusu izraisītas saslimšanas, piemēram, saaukstēšanos vai gripu, jo tās ir efektīvas tikai pret bakteriālām infekcijām;
- nelieto iepriekš izrakstītu antibiotiku pārpalikumus;
- neiegādājies antibiotikas bez receptes;
- nedod savas antibiotikas citiem!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
