darba drošība, trauma, celtnieks
Foto: Shutterstock

"Neskatoties uz atkārtotiem ārstu brīdinājumiem par nepieciešamību ievērot darba drošības noteikumus, pat elementārākie no tiem tiek regulāri pārkāpti," norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.

"Rezultātā pacientu plūsma pēc darbā gūtām traumām saglabājas augsta gadu no gada. Traumu smaguma variē no viegliem virspusējiem ievainojumiem, līdz pat smagām dzīvību apdraudošām politraumām, kuru ārstēšanā ir jāiesaistās multidisciplinārai ārstu komandai – traumatologiem, ķirurgiem, mikroķirurgiem, neiroķirurgiem, reanimatologiem u.c." Viņš arī uzsver, ka liela daļa darba traumu joprojām tiek gūtas alkohola reibumā, vai nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas.

Nereti pēc negadījumiem darbā ārstēšanās process ir sarežģīts un tam seko ilgstoša rehabilitācija, bet gūtās traumas ir radījušas sekas, kas pēcāk cilvēkiem liek būtiski pārkārtot savu dzīvi.
Arī nesen slimnīcā tika nogādāts pacients, kurš, strādājot ar atkritumu šķirošanas iekārtu, guvis smagu traumu. Viņa apakšdelms ticis atrauts elkoņa līmeni, kā arī gūts apakšdelma kaula lūzums. Mikroķirurģijas centra ārsta Ervīna Lavrinoviča vadībā pacientam tika veikta apakšdelma replantācija. Pēc operācijas vīrietis vairākas dienas atradās Intensīvajā terapijas klīnikas ārstu uzraudzībā. Pašlaik pacienta stāvoklis vērtējams kā stabils. Ārsti norāda, ka pēcoperācijas posms norit veiksmīgi, tomēr rehabilitācija būs ilga un jušana atjaunosies lēnām. Galvenais šādu operāciju mērķis ir atjaunot cilvēkam spēju atgriezties darba tirgū.

Apkopojot datus par pacientiem, kuri Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tiek nogādāti pēc traumu gūšanas savās darbavietās, mediķi prognozē, ka to skaits šogad varētu būt nedaudz mazāks, lai arī kopumā skaitlis joprojām ir augsts. Šogad līdz 15. novembrim Rīgas Austrumu slimnīcā nogādāti 287 cilvēki, 2014. gada 12 mēnešos tie bija 356. Lielākajā daļā gadījumu jeb 80–90% pacientu palīdzību saņēma stacionārā "Gaiļezers", pārējie stacionāra "Biķernieki" acu traumu punktā vai Apdegumu centrā, informēja Austrumu slimnīcas preses sekretāre Inguna Potetinova.

Pie traumām darba laikā bieži tiek arī tādu profesiju pārstāvji, kam darbs saistīts ar dažādiem riskiem – policisti, ugunsdzēsēji, glābēji, pastnieki, kuriem mēdz uzbrukt suņi, kā arī sabiedriskā transporta kontrolieri, kuriem uzbrūk aizturētie pasažieri.
Lielākā daļa traumu tiek gūtas darba vides specifikas dēļ – darbs augstumā, tranšejās, ar sprādzienbīstamiem mehānismiem vai vielām, mehānismiem ar augstu potenciālo traumatismu u. tml. Pie traumām darba laikā bieži tiek arī tādu profesiju pārstāvji, kam darbs saistīts ar dažādiem riskiem – policisti, ugunsdzēsēji, glābēji, pastnieki, kuriem mēdz uzbrukt suņi, kā arī sabiedriskā transporta kontrolieri, kuriem uzbrūk aizturētie pasažieri. Traumas tiek gūtas arī, neievērojot darba vides ergonomiku, visbiežāk nepareizi ceļot, pārvietojot smagumus, arī ilgstoši atrodoties vienā piespiedu pozā u. tml.

Mediķi atkārtoti aicina cilvēkus ievērot visus darba drošības noteikumus un neļauties rutīnai, lai saglabātu savas darba spējas un turpinātu pilnvērtīgi dzīvot. Nereti pēc negadījumiem darbā ārstēšanās process ir sarežģīts un tam seko ilgstoša rehabilitācija, bet gūtās traumas ir radījušas sekas, kas pēcāk cilvēkiem liek būtiski pārkārtot savu dzīvi.

Traumas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit