Ir sākusies saaukstēšanās sezona, kas nozīmē, ka drīz vien, visticamāk, no apkārtējiem dzirdēsi padomus, kā nesaslimt vai ārstēties, ja kāds vīruss jau paguvis "nolikt uz lāpstiņām". Lai gan doti ar vislabākajiem nodomiem, ieteikumi mēdz būt pilnīgi neefektīvi, jo balstīti aplamos uzskatos par saaukstēšanos. Portāls Zdorovieinfo.ru apkopojis un atspēkojis piecus izplatītākos mītus par augšējo elpceļu slimībām.
Mīts: tu noteikti saslimsi, ja iziesi ārā bez cepures vai jakas
Nevar gan arī teikt, ka, saģērbjoties pārāk plāni vai saldējot galvu bez cepures, neveicinām saslimšanu ar augšējo elpceļu slimībām. Ja ir auksti, organisms daudz enerģijas patērē normālas ķermeņa temperatūras uzturēšanai, tādēļ mazāk resursu paliek imunitātes nodrošināšanai. Nosalis organisms ir uzņēmīgāks pret vīrusiem, ja gadās ar tiem sastapties.
Mīts: neārstējoties saaukstēšanās var pārtapt gripā
Šo slimību pazīmes tiešām ir visai līdzīgas, taču tas nenozīmē, ka saaukstēšanās piepeši var pāriet gripā. Saaukstēšanās biežākie simptomi ir iesnas, kakla sāpes, šķaudīšana un klepus, bet gripas – augsta temperatūra, muskuļu sāpes ("kaulu laušana"), nogurums, galvassāpes, svīšana un klepus. Kā atšķirt saaukstēšanos no gripas, lasi šeit.
Tas, ka saaukstēšanās nevar pāriet gripā, gan neatceļ to, ka arī saaukstēšanās jāuztver nopietni un laikus jāsāk ārstēties, vislabāk vismaz dažas dienas paliekot mājās. Ja slimību "ielaiž", var attīstīties nepatīkamas komplikācijas, piemēram, bronhīts vai deguna blakusdobumu iekaisums.
Mīts: jo vairāk C vitamīna, jo mazāk iespēju saslimt
Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka organismam tas ir nepieciešams, arī imūnsistēmas darbībai. Vislabāk, protams, C vitamīnu uzņemt ar uzturu. Visbagātīgākie C vitamīna avoti ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, piemēram, upenes, dzērvenes, kivi, citrusaugļi, paprika un kāposti.
Mīts: ja esi saaukstējies, nav vēlams ēst piena produktus
Tāpēc nav iemesla saaukstēšanās laikā atteikties no piena, tikai dzert aukstu uzreiz no ledusskapja gan nevajadzētu.
Mīts: ja augsta temperatūra, neko neēd, ja drudzis – ēd, cik vari
Jā, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, apetītes visbiežāk nav, taču tas noteikti nenozīmē, ka apzināti jābadojas. Apetītes zudums ir organisma aizsargreakcija, lai visu enerģiju varētu veltīt atveseļošanās procesiem, nevis gremošanai. Ilgstoša neēšana tomēr par labu nenāks, jo – lai organismam būtu spēks, ir jāēd, jāuzņem vitamīni un minerālvielas.
Tādēļ centies apēst vismaz kaut ko un dzer pēc iespējas vairāk ūdens, lai, vienkārši izsakoties, skalotu ārā no organisma saaukstēšanās vīrusus. Otra galējība ir ēst pēc iespējas vairāk, lai gan it nemaz negribas. Jāieēd kas "vieglāks", piemēram, spēcinošs vistas buljoniņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
