Par vienu no mūsdienu problēmām ir kļuvuši dažādi ēšanas traucējumi, kas nereti radušies sabiedrības radīto skaistuma etalonu ietekmē, cilvēkiem cenšoties tiem atbilst. Vēlme kļūt slaidākam, skaistākam, iekļauties vienaudžu vidū var novest cilvēku līdz tādam psihiskam stāvoklim, ka viņš, pats neapzinoties, sāk nodarīt pāri savam ķermenim. Piemēram, pārmērīgi badojoties un iedomu dēļ vairs nespējot uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Taču nereti šīs problēmas "sakne" var būt meklējama jau cilvēka bērnībā. Par ēšanas traucējumu rašanās iemesliem un to saistību ar emocionālām problēmām portālam Rutks.lv stāsta ārste-psihoterapeite Inita Goldšteina.
Ja māte atsaucas uz izsalkuša zīdaiņa raudām un uzreiz pabaro, turklāt tik daudz, cik mazais vēlas, tas rada patīkamu attiecību un ēšanas pieredzi – pozitīvu saikni ar māti, drošību un labsajūtu kopumā. Taču ne vienmēr tas ir iespējams vai ērti vecākiem un saskan ar viņu uzskatiem. Nespēja vai nevēlēšanās sekot bērna aicinājumam, kontrolēta un "pēc pulksteņa" vadīta bērna ēdināšana, kad priekšplānā ir nevis bērna, bet gan kāda cita vajadzības, bērnam liek izjust diskomfortu, bezpalīdzību un pat agresiju pret māti. Šīs spēcīgās jūtas bērns nevar ne izpaust, ne pārvarēt, tikai izstumt. Tādējādi bērnā veidojas konfliktējošas emocijas – vienlaicīgi gribas gan ēst, gan arī protestēt.
Ēšana ir cieši saistīta ar attiecībām, emocijām, atmiņām, apkārtējo noskaņu un pieredzi. Vai pie pusdienu vai svētku galda varēja justies jautri un priecīgi? Vai vajadzēja sēdēt kā sastingušiem, lai nepieļautu kādu kļūdu un neizraisītu vecāku dusmas? Vai bija jāizēd šķīvis, kaut negribējās? Nereti vecāki bērnam tieši vai netieši saistībā ar maltīti norāda, cik daudz viņi bērnam dod, cik labi rūpējas par bērnu, cik bērns ir nepateicīgs, ja visu neapēd, kā viņš var vecākiem to nodarīt un būt pie galda tik nepaklausīgs utt. Šādā veidā ar ēdienu bērnam var tikt iebaroti pārmetumi, vainas sajūta un kauns, turklāt ēdiens kļūst par līdzekli, kā vecākiem parādīt savu varu.