ārsts, dators, e-veselība
Foto: Shutterstock

Atkal un atkal tiek atlikta vērienīgā Veselības ministrijas projekta "e-veselība" palaišana, lai gan elektroniskās sistēmas izveidē ieguldīti jau 10 gadi un aptuveni 10 miljoni eiro. E-nosūtījumi, e-receptes, e-slimības lapas, visa informācija par pacienta ārstēšanu un viņam veiktajiem izmeklējumiem vienkopus – tas gan ievērojami atvieglotu ārstu darbu, gan ļautu efektīvāk izmantot ierobežotos veselības nozares budžeta līdzekļus, bet pacientiem daudzi pakalpojumi kļūtu vieglāk pieejami.

Plānots, ka vienotas e-veselības sistēmas ieviešana Latvijā novērstu laboratorijas analīžu un izmeklējumu dublēšanu, veicinātu budžeta līdzekļu izmantošanas pārskatāmību un kontroli. Ārstiem būtu mazāk papīru darba un ātrāk pieejama nepieciešamā informācija par pacientu. Savukārt iedzīvotājiem e-veselība sniegtu lielāku pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, jo, pateicoties datu pieejamībai, daudz vieglāk būtu veikt sistēmas uzlabojumus, un ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt pacientiem nepieciešamāko pakalpojumu finansēšanai.

Tomēr, kā "Delfi" jau ziņoja sistēmas ieviešana iet kā pa celmiem un, lai gan visas nepieciešamās datorsistēmas ir izstrādātas, tajās konstatēts daudz nepilnību, kuru labošana atkal prasīs gan laiku, gan finanšu resursus.

Tā vietā, lai steigšus ķertos pie "e-veselības" sistēmas nepilnību novēršanas, ierēdņi pašlaik izstrādā jaunu nosūtījuma veidlapu valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, kas ir solis pretējā virzienā – mediķu darba sarežģīšana, uzskata Sandra Dimante, E.Gulbja laboratorijas un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes locekle.

Arī mums bija vecāka gadagājuma laborantes ap 70 gadiem, kuras sākumā bija ļoti noraidošas pret datoru izmantošanu. Bet viena mēneša laikā viņas apguva visas nepieciešamās zināšanas. Cilvēki Latvijā nav ne tik dumji, ne iesīkstējuši, kā dažkārt mūs mālē.
Sandra Dimante, E. Gulbja laboratorijas valdes locekle
"Regulāri sekojot līdzi veselības aprūpes nozarē notiekošajam, varētu rasties priekšstats, ka Latvijā medicīnas jomā strādā vieni "nevarīši" vien. Visus šos 25 gadus notiek knapināšanās ar esošo finansējumu, savukārt vajadzīgas reformas un sistēmiski uzlabojumi arvien tiek atlikti," tā Dimante.

"Piemēram, savā jomā jau četrus gadus pēc kārtas piedzīvoju nemitīgu laboratoriju akreditācijas termiņu pagarināšanu. Laboratorijas, kuras laikus pacentās to izdarīt, ieguldot savu laiku, naudu un cilvēku darbu, paļaudamās, ka beidzot taču kaut kas tiks darīts nozares sakārtošanas labā, kārtējo reizi tika atstātas pamuļķa lomā. Līdzīga nebeidzamas atlikšanas epopeja ir skārusi arī valsts e-veselības projektu, kura ieviešana kārtējo reizi ir atlikta vismaz uz pusgadu, neskatoties uz to, ka e-veselība šobrīd jau veiksmīgi darbojas gan Latvijas veselības nozares privātajā sektorā (Red.: lokālas elektroniskas informācijas sistēmas), gan arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstī – Igaunijā."

Viņasprāt, situācija atgādina senseno stāstu par banānu ēšanas ieradumiem padomju laikos. Kāda ģimene uz Jauno gadu kā īpašu dārgumu iegādājās kasti ar banāniem, bet, tā kā daži ķekari jau bija pārgatavojušies un iebojājušies, tad tika pieņemts lēmums sākt ēšanu tieši ar tiem. Un tā visas svētku brīvdienas ģimene ēda iebojājušos banānus, jo, kamēr apēda pirmos, tikmēr iebojāties paspēja jau nākamie, kas pirms tam bija skaisti un gatavi.

Šā gada nogalē, kad veselības aprūpes jomā ir izveidojusies kritiska situācija ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, šķiet, ikvienam tiešām būtu jāsasparojas, lai vienreiz taču iedzīvinātu "e-veselību". Tomēr nē, atkal ir pieņemts lēmums uz pusgadu to pagarināt. Mēs joprojām turpinām dzīt sevi stūrī un atpalikt no pārējiem.
Sandra Dimante, E. Gulbja laboratorijas valdes locekle
"Līdzīga situācija bieži ir novērojama Latvijas veselības aprūpes sistēmā – visu laiku piemērojamies tiem, kuri kavējas, atpaliek vai nevēlas strādāt efektīvāk. Tā teikt, sekojam sliktākajiem paraugiem, nevis tiem, kuri var izdarīt, bet gan tiem, kuri negrib vai nespēj neko mainīt," saka Dimante.

"Šā gada nogalē, kad veselības aprūpes jomā ir izveidojusies kritiska situācija ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, šķiet, ikvienam tiešām būtu jāsasparojas, lai vienreiz taču iedzīvinātu "e-veselību". Tomēr nē, atkal ir pieņemts lēmums uz pusgadu to pagarināt. Mēs joprojām turpinām dzīt sevi stūrī un atpalikt no pārējiem. Igauņi atkal mums ir priekšā, tur e-veselības sistēma darbojas jau sen. Vai tad mūsu IT speciālisti un ārsti ir lēnīgāki un dumjāki par igauņu kolēģiem?"

Dimante stāsta, ka daļa vecāka gadagājuma ārstu tiešām nejūtas tik komfortabli, strādājot ar datoru, un daudz labprātāk arī turpmāk strādātu papīra formātā. Tomēr, viņasprāt, arī šai problēmai ir pārbaudīts risinājums – pārejas periodā jāizveido speciālistu komanda, kas dodas pie ārstiem un viņus uz vietas apmāca.

Laikā, kad viss tiek digitalizēts, ierēdņi nodarbojas ar jaunas veidlapas ieviešanu, kas atkal iet pretējā virzienā – nevis vienkāršos, bet sarežģīs darbu.
Sandra Dimante, E. Gulbja laboratorijas valdes locekle
"No savas pieredzes varu teikt, ka tas strādā. Arī mums bija vecāka gadagājuma laborantes ap 70 gadiem, kuras sākumā bija ļoti noraidošas pret datoru izmantošanu. Bet viena mēneša laikā viņas apguva visas nepieciešamās zināšanas. Cilvēki Latvijā nav ne tik dumji, ne iesīkstējuši, kā dažkārt mūs mālē. Cita lieta, ka cilvēkus māc neziņa un bailes no tā, ka jaunievedumi padarīs dzīvi tikai sarežģītāku, stresaināku un birokrātiskāku. Diemžēl agrāk tas tā ne vienu reizi vien arī ir noticis, tāpēc daudzi ar ļoti lielām aizdomām raugās uz jebkuru jaunievedumu, jo pietrūkst informācijas un ir bēdīga vēsturiskā pieredze," secina Gulbja laboratorijas pārstāve.

"Arī šoreiz, atliekot e-veselības ieviešanu, ir radīts jauns birokratizējošs instruments – nosūtījuma veidlapas projekts valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem. Laikā, kad viss tiek digitalizēts, ierēdņi nodarbojas ar jaunas veidlapas ieviešanu, kas atkal iet pretējā virzienā – nevis vienkāršos, bet sarežģīs darbu."

Tieši tāpēc, lai netiktu radīti šādi jauni birokrātiski, lielu papīra darbu un laiku prasoši sarežģījumi, Sandra Dimante uzskata, ka līdz "e-veselības" ieviešanai daudz pareizāk ir saglabāt esošās nosūtījuma veidlapas un ierobežotos resursus koncentrēt vienotu e-nosūtījuma veidlapu izstrādei un ieviešanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!