Multiplā skleroze ir centrālās nervu sistēmas slimība, kurai raksturīgi jušanas, redzes, kustību un runas traucējumi. Diemžēl slimība nav izārstējama, taču tā ir ārstējama, un jau 20 gadus Latvijas Multiplās sklerozes asociācija (LMSA) ir kā palīgs pacientiem un viņu tuviniekiem.
LMSA ir dibināta tālajā 1995. gadā Jelgavā. Par tās pirmo prezidentu kļuva Viesturs Puidītis. "Deviņdesmito gadu vidū Latvija bija citāda, bijām jauni, neko nezinājām, un tolaik mums daudz palīdzēja Vācijas Multiplās sklerozes asociācija. Arī viņi būs mūsu viesu vidū jubilejas pasākumā, kas norisināsies ceturtdien, 26. novembrī," stāsta LMSA sekretāre Skaidrīte Beitlere.
Nākamo gadu laikā tapa arvien jaunas LMSA nodaļas, un 2002. gadā atbalsta nodaļu tīkls caurvija visus Latvijas novadus. Kopš 1999. gada LMSA ir Starptautiskās Multiplās Sklerozes Federācijas asociētā locekle.
Asociācijas mērķis Latvijā ir koordinēt un atbalstīt multiplās sklerozes slimniekus, viņu tuviniekus, aprūpētājus un personas, kas vēlas palīdzēt multiplās sklerozes slimniekiem, lai veicinātu šo cilvēku integrāciju sabiedrībā.
LMSA nosprausti strikti uzdevumi:
- vākt un iegūt līdzekļus, lai veidotu multiplās sklerozes slimnieku reģistru, sekmēt agrīnu diagnostiku, piemērotu ārstēšanu un rehabilitāciju;
- apvienot fizisko un juridisko personu pūliņus ar nolūku palīdzēt multiplās sklerozes pacientiem;
- veicināt medicīnas un zinātnes darbinieku papildu izglītošanu multiplās sklerozes jomā, atbalstīt slimnieku kvalitatīvu aprūpi;
- veidot informācijas bāzi par multiplo sklerozi, iepazīstināt asociācijas biedrus ar atklājumiem un sasniegumiem multiplās sklerozes ārstēšanā;
- sadarboties ar ārzemju speciālistiem un radniecīgām organizācijām;
- veicināt multiplās sklerozes zinātniskos pētījumus un atbalstīt pētniecības plānu īstenošanu.
"Esam rīkojuši vasaras nometnes, tostarp slimnieku bērniem, kas notikušas gan tepat, Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām, regulāri dodamies izbraukumos, tuvākos un tālākos ceļojumos, rīkojam seminārus, piedalāmies starptautiskās konferencēs, izdodam informatīvus bukletus un citus drukātus materiālus, no kuriem liela daļa pieejama arī krievu valodā.
Virkni dažādus atbalstošus pacientiem un viņu tuviniekiem paredzētus projektus realizējam, cieši sadarbojoties ar pilsētu pašvaldībām un citu valstu multiplās sklerozes asociācijām," stāsta Skaidrīte Beitlere.
Lai gan statistika liecina, ka ar multiplo sklerozi visbiežāk saslimst vecumā no 20–40 gadiem, tomēr slimība var skart arī bērnus, tāpēc īpašā grāmata ir noderīga ne tikai, lai izprastu, kas notiek ar tuvinieku, bet arī, lai gūtu skaidrību par notiekošo ar savu ķermeni. Latvijā ir vairāk nekā 2000 multiplās sklerozes pacientu, bet LMSA biedru reģistrā – ap 700 cilvēku.
Jubilejas pasākums notiks ceturtdien, 26. novembrī, viesnīcā "Days Hotel Rīga VEF". Būs tuvi un tāli viesi, muzikāli pārsteigumi, īpašais laikraksta "Cerība" svētku numurs, teiks arī paldies vecbiedriem par ieguldījumu kopīgajā darbā, būs pārsteigums video formātā un daudz cita.
Varēs aplūkot arī fotoattēlus, kas tapuši dažādos LMSA pasākumos, atpazīt sevi un citus biedrus tajās, kā arī par jaunāko medicīnas jomā pastāstīs Latvijas Multiplās sklerozes centra neiroloģe dr. Jolanta Kalniņa. "Esam pateicīgi, ka apkārtējā sabiedrība ir saprotoša un atbalstoša. Multiplā skleroze ir ārstējama, bet nav izārstējama," norāda asociācijas pārstāve.
Īsumā par multiplo sklerozi
- Multiplā skleroze, dēvēta arī par izkaisīto sklerozi, ir hroniska slimība, kas bieži rada invaliditāti. Tā ir visizplatītākā neiroloģiskā slimība, kas var skart jaunus, strādājošus cilvēkus vecumā no 20 līdz 40.
- Tā ir autoimūna slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes. Autoimūna slimība nozīmē, ka organisms neatšķir savējās no svešām šūnām, tāpēc uzbrūk arī savējām. Uzbrukums ir vērsts pret mielīna apvalku, kas sargā nervu šūnas. Paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam, kas darbojas kā aizsargs, sedzot nervus šķiedras. Uzbrukuma rezultātā tiek traucēta nervu signālu kustība, iespējams, tā pat tiek apturēta pilnībā. Ir gadījumi, kad tiek bojātas arī pašas nervu šķiedras.
- Multiplās sklerozes simptomi katram pacientam atšķiras – atkarībā no tā, kur smadzenēs ir bojājumi. Pirmie simptomi ir pēkšņi un ātri vien pazūd. Parasti (trešdaļai pacientu) sākotnēji ir sensorie traucējumi, piemēram, dīvainas sajūtas, jušanas problēmas. Šie simptomi parasti ir asimetriski (piemēram, vienā rokā). Tie izpaužas kā stīvums, tirpšana, arī nespēja just.
- Izplatīts simptoms ir redzes traucējumi – miglošanās, redzes asuma zudums, attēla dubultošanās, arī īslaicīgs redzes zudums vienā acī (abām acīm – reti). Ir iespējama nekontrolējama acābolu kustība (nistagms). Redzes traucējumi mēdz izraisīt galvassāpes, reiboņus. Reiboņus rada arī traucēta līdzsvara sajūta.
- Citi simptomi: stiprs nogurums, līdzsvara traucējumi, koordinācijas problēmas, muskuļu stīvums, smaguma sajūta kājās, nespēja kāpināt iešanas tempu, runas grūtības (lēna runa vai neskaidra dikcija), īstermiņa atmiņas problēmas un pat daļēja vai pilnīga paralīze.
- Diemžēl multiplās sklerozes simptomus sākumā ir grūti atpazīt un diagnosticēt, tāpēc bieži cilvēki tiem nepievērš uzmanību.
Vairāk par multiplo sklerozi un tās simptomiem lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
