Siguldā atklāj Stereotaktiskās radioķirurģijas centru - 25
Foto: Ieva Lūka

Otrdien, 24. novembrī, tika atklāts Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs "Sigulda" (SRC "Sigulda"), kur pacientiem pieejama Baltijas valstīs modernākā "CyberKnife" tehnoloģija labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanai, pastāstīja SRC "Sigulda" vadītājs Māris Skromanis.

"CyberKnife" ir neinvazīva robotizēta radioķirurģijas tehnoloģija, kas ir īpaši piemērota tiem pacientiem, kuriem audzēju nav iespējams ķirurģiski izoperēt, ja tā atrašanās vieta nav sasniedzama vai arī operācija rada nopietnus riskus veselībai un dzīvībai.

"Šis ir nozīmīgs projekts ne tikai Siguldai un Latvijai, bet arī Baltijas valstīm. SRC "Sigulda" ir pirmais radioķirurģijas un "CyberKnife" tehnoloģijas centrs Baltijā. Šī ir pirmā publiskās un privātās partnerības klīnika ar specializāciju onkoloģijā Latvijā. Tā ir uzdrīkstēšanās – atvērt šādu ļoti specializētu centru ārpus universitātes slimnīcām. Metode nav atraujama no pacienta izmeklēšanas un ārstēšanās kopumā, kur iesaistīti daudzi speciālisti un citas ārstniecības iestādes. Mēs esam viens no mehānismiem šajā sistēmā," atklājot centru, sacīja SRC "Sigulda" vadītājs Māris Skromanis.

Šī metode galvenokārt paredzēta tādu audzēju ārstēšanai, kuru izmēri nepārsniedz trīs centimetrus diametrā (ļoti retos gadījumos līdz pieciem centimetriem).
Latvijas Terapeitiskās radioloģijas asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Onkoloģijas centra staru terapijas virsārste Dace Saukuma pasākuma laikā teica: "Robotizētā stereotaktiskā radioķirurģija "CyberKnife" ir ražota speciāli tikai radioķirurģijai. Tehnoloģija nodrošina ārstēšanu pacientiem gan ar onkoloģiskajām, gan neonkoloģiskajām slimībām. "CyberKnife" terapijas laikā pacients saņem lielas (ablatīvas) jonizējošā starojuma devas, maksimāli pasargājot veselos apkārtesošos audus, panākot līdzvērtīgu efektu ķirurģiskai ārstēšanai, izārstējot un/vai pagarinot pacienta dzīvildzi.

Foto: Oskars Briedis

Viens no terapijas mērķiem ir arī mazināt sāpes, ilgstoši jeb hroniski traucējošus simptomus, piemēram, parkinsonisma, epilepsijas, trijzaru nerva neiralģijas, asinsvadu patoloģiju gadījumā. Šī metode ir tehniski vieglāka un ērtāka pacientam, nav nepieciešami fiksācijas rāmji, anestēzija. Pacienta pozicionēšanai un ārstēšanas precizitātes nodrošināšanai tiek izmantotas ķermeņa anatomiskās struktūras un marķieri, kas novietoti audzēja tuvumā."

"CyberKnife" terapijas laikā pacients saņem lielas jonizējošā starojuma devas, maksimāli pasargājot veselos apkārtesošos audus, panākot līdzvērtīgu efektu ķirurģiskai ārstēšanai, izārstējot un/vai pagarinot pacienta dzīvildzi.
Dace Saukuma, staru terapijas āste
Diagnozes un gadījumus, kad pacientiem var palīdzēt ar "CyberKnife" tehnoloģiju, uzskaitīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis:
  • Pirmkārt, tie ir audzēji un metastāzes galvas smadzenēs, piemēram, galvaskausa pamatnes (kavernozā sinusa) meningiomas, vestibulārās švannomas (dzirdes nerva neirinomas), hipofīzes adenomas, kraniofaringiomas, pineālā rajona audzēji.
  • Otrkārt, tās ir asinsvadu patoloģijas jeb arteriovenozās malformācijas, kas ir mazākas par trīs centimetriem, dziļi lokalizētas un kompaktas.
  • Treškārt, funkcionālā neiroķirurģija – pacientiem ar trijzaru nerva neiralģijām, kad novēro ļoti mokošas sāpes sejā.
  • Ceturtkārt, metastāzes mugurkaula skriemeļos.
  • Atsevišķos gadījumos radioķirurģijas terapiju varam piedāvāt pacientiem, kuri dažādu iemeslu dēļ atsakās no ķirurģiskas ārstēšanas.

Radioķirurģija ar "CyberKnife" ir kā alternatīva vai papildinājums invazīvai ķirurģijai un konvencionālajai staru terapijai. "Ir gadījumi, kad atsevišķi ne ķirurģija, ne radioķirurģija nevar palīdzēt, toties, abas metodes kombinējot, iegūstam pacientam labus rezultātus. Piemēram, pacientam ir sešas metastāzes galvas smadzenēs – divas no tām liela izmēra iespējams izoperēt ķirurģiski, bet atlikušās četras var starot ar "CyberKnife"," skaidro dakteris Valeinis.

Ir gadījumi, kad atsevišķi ne ķirurģija, ne radioķirurģija nevar palīdzēt, toties, abas metodes kombinējot, iegūstam pacientam labus rezultātus.
Egils Valeinis, Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs
Latvijas ārsti uzsver, ka galvenie ieguvēji būs pacienti, kuriem no šī brīža tepat, Latvijā, būs pieejama modernākā tehnoloģija pasaulē šajā nozarē. "Šī tehnoloģija bija pēdējais posms, kas Latvijas pacientiem līdz šim vēl nebija pieejams," norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūta vadītājs Kārlis Kupčs.
Foto: Ieva Lūka

Atklāšanas pasākumā piedalījās arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. "Šis ir piemērs, kā mazas pilsētas slimnīca, kas iepriekš saskārusies ar slēgšanas risku, bet, pateicoties pašvaldības atbalstam ir spējusi attīstīties un piedāvāt jaunus, kvalitatīvus pakalpojumus, šobrīd piedāvā eksportspējīgu tehnoloģiju. Dubults prieks, ka, īstenojot šo projektu, tiks uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte un – kas vēl svarīgāk – tiks sniegta iespēja dzīvot."

Siguldas slimnīcas vadītājs Valdis Siļķe sacīja: "Siguldas slimnīca ir gandarīta par tik grandiozu publiskās un privātās partnerības projektu, kas tapis īsā laikā un bez aizķeršanās. Zināms, ka Stradiņa slimnīcā jau agrāk bija iecere ieviest šo tehnoloģiju, taču tā netika īstenota. Esmu priecīgs, ka investori šoreiz uzrunāja Siguldas slimnīcu. Celtniecības laikā darbības traucējumus nejutām, lai gan tika būvētas 1,85 metrus platas dzelzbetona sienas bunkuram, kurā atrodas lineārais paātrinātājs. Varu novēlēt, lai radioķirurģijas centra turpmākā darbība ir tikpat raita kā celtniecība!"

Par ‘CyberKnife’ tehnoloģiju

Foto: Ieva Lūka
Stereotaktiskās radioķirurģijas "CyberKnife" tehnoloģija spēj pievadīt augstu jonizējošā starojuma devu precīzi definētajā un lokalizētājā vietā un vajadzīgajā daudzumā. Terapijas laikā, sekojot līdzi ķermeņa un apstarojamā apjoma vissīkākajām kustībām un staru kūli nepārtraukti pielāgojot audzēja apjomam, nodrošina precīzu jonizējošā starojuma mērķa devu, vienlaikus samazinot starojuma devu apkārt esošajiem audiem.

"CyberKnife" tehnoloģijas galvenās priekšrocības ir spēja piekļūt ķirurģiski nesasniedzamiem veidojumiem, ārstēšanas procedūra notiek 1–5 seansos, ambulatori, un pacientam nav jāuzturas slimnīcā. Ārstējot ar šo metodi, rodas ievērojami mazāk komplikāciju un pacients saglabā augstākus dzīves kvalitātes rādītājus, nekā pēc ķirurģiskas iejaukšanās.

"CyberKnife" tehnoloģijas galvenās priekšrocības ir spēja piekļūt ķirurģiski nesasniedzamiem veidojumiem, ārstēšanas procedūra notiek 1–5 seansos, ambulatori un pacientam nav jāuzturas slimnīcā.
Terapijas laikā audzēja audiem tiek piegādātas lielas starojuma devas no vairāk nekā 1200 leņķiem ar milimetra precizitāti. Precizitāti nodrošina augsti profesionālas speciālistu komandas darbs, rūpīga iepriekšēja starošanas plāna izveide un "CyberKnife" iekārtas tehnoloģiskās iespējas robotizētas stereotakstiskās radioķiruģijas jomā.

Būtiski, ka "CyberKnife" sistēmā tiek ievadīti iepriekš veiktas magnētiskās rezonanses (MR) un datortomogrāfijas (CT) izmeklēšanas dati, bieži tiek izmantoti arī pozitronu emisijas tomogrāfa – datortomogrāfa (PET-CT) un angiogrāfijas dati, pēc kuriem profesionāli speciālisti un iekārta spēj atšķirt veselos audus un orgānus no apstarojamajiem, kā arī automātiski sekot līdz pacienta un orgānu kustībām. Tādējādi mazinot nepieciešamību izmantot īpaši stingras fiksācijas rāmjus, ko lieto citu radioķirurģijas metožu gadījumā, vai anestēziju ķirurģijas gadījumā un pacienta fizisku ierobežošanu terapijas laikā. Pacients pēc 30–45 minūšu terapijas seansa uzreiz var atgriezties ikdienas gaitās.

Terapijas laikā audzēja audiem tiek piegādātas lielas starojuma devas no vairāk nekā 1200 leņķiem ar milimetra precizitāti.
Speciālistu darbs neaprobežojas vien saskarē ar pacientu seansu laikā. Visvairāk laika aizņem radioķiruģijas plāna sagatavošana, ko veic vairāki speciālisti – medicīnas fiziķi un radiologi terapeiti – kopā, izvēloties precīzu staru terapijas dozu un nosakot apstarošanas laukumus jeb zonas, kuras jāapstaro un kuras jāsargā no starojuma.

Jaunā "CyberKnife" tehnoloģija pacientiem sniedz alternatīvu modernas, saudzīgas un efektīvas terapijas iespēju. Ieguvumi ir arī medicīnas personālam – strādāt un sniegt kvalitatīvus staru terapijas pakalpojumus, izmantojot pasaulē modernākās tehnoloģijas, kā arī tā ir iespēja medicīnas fiziķiem, inženieriem, dozimetristiem iegūt pieredzi un strādāt ar vēl Latvijā nebijušu aparatūru, apgūt jaunu staru terapijas plānošanas sistēmu.

Kā pacients nonāk līdz terapijai ar 'CyberKnife' tehnoloģiju?

Foto: Ieva Lūka
"Jebkurš pacients (Latvijas vai citu valstu), kas vēlas saņemt terapiju privātajā veselības aprūpes sektorā, piesakās uz konsultāciju, atsūta esošo medicīnisko informāciju un izmeklējumus. Terapija tiek veikta tikai saskaņā ar indikācijām un pēc ārstu konsīlija lēmuma gadījumos, kuros "CyberKnife" tehnoloģijai ir priekšrocības un tā var sniegt būtisku uzlabojumu pacienta veselības stāvoklim," skaidro staru terapijas ārste Dace Saukuma.

Jāpiebilst gan, ka "CyberKnife" nav alternatīva visiem audzēju gadījumiem. Šī metode galvenokārt paredzēta tādu audzēju ārstēšanai, kuru izmēri nepārsniedz trīs centimetrus diametrā (ļoti retos gadījumos līdz pieciem centimetriem), tādēļ pirms šīs terapijas nozīmēšanas katru gadījumu rūpīgi izvērtē, vai "CyberKnife" spēs panākt pacientam vislabākos rezultātus.

Lai speciālists varētu izvērtēt, vai modernā staru terapija būs iespējama konkrētajā gadījumā, ir nepieciešams ārsta slēdziens (audzēju gadījumā – onkologu konsīlija slēdziens) un vizuālie izmeklējumu rezultāti (datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses izmeklējums).
Atklājot ļaundabīgu vai labdabīgu veidojumu, atkarībā no tā atrašanās vietas, tiek izvērtētas ārstēšanas metodes, kas nodrošinātu pacientam vislabāko iespējamo rezultātu. Kopumā ir pieejamas dažādas metodes. Tā var būt ķirurģiska operācija, daļēji vai pilnīgi likvidējot audzēja šūnas, ķīmijterapija, kas ar medikamentu palīdzību iedarbojas uz audzēja šūnām, kā arī staru terapija, audzēju mērķtiecīgi apstarojot. Bieži vien šos ārstēšanas veidus kombinē.
Pirmie pacienti SRC "Sigulda" ieradīsies jau nākamnedēļ. Sākotnēji tiks ārstēti pacienti ar dažādas lokalizācijas audzēju metastāzēm un primāriem labdabīgiem audzējiem galvas un muguras smadzenēs.
Lai speciālists varētu izvērtēt, vai modernā staru terapija būs iespējama konkrētajā gadījumā, ir nepieciešams ārsta slēdziens (audzēju gadījumā – onkologu konsīlija slēdziens) un vizuālie izmeklējumu rezultāti (datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses izmeklējums).

Pirmie pacienti SRC "Sigulda" ieradīsies jau nākamnedēļ. Sākotnēji tiks ārstēti pacienti ar dažādas lokalizācijas audzēju metastāzēm un primāriem labdabīgiem audzējiem galvas un muguras smadzenēs. No 2017. gada tiks ieviesta ar pacienta elpošanu sinhronizēta ārstēšana, kas ļaus sasniegt audzējus plaušās un aknās. Plānotā pacientu plūsma paredz 125 pacientu ārstēšanu 2016. gadā, sasniedzot 500 pacientus 2021. gadā no tuvākā reģiona – Baltijas, Austrumeiropas un Ziemeļvalstīm. Pilnas terapijas izmaksas, iekļaujot datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumus, kas nepieciešami radioķirurģijas plānošanai, veido 7500 eiro.

Ārvalstu pieredzes ienākšana Latvijā

Foto: Ieva Lūka
SRC "Sigulda" speciālistu komanda mācījusies pasaules līmeņa radioķiruģijas mācību centros ASV un staru terapijas klīnikās Vācijā un Itālijā. Viena no ciešākajām sadarbībām izveidojusies ar Hamburgas "CyberKnife"" centru Vācijā, stāsta centra pārstāvji. Hamburgas centra vadošais speciālists profesors Zēgenšmits (prof. M.H. Seegenschmiedt) dalās pieredzē par pacientu ārstēšanu: "Kopš "CyberKnife" jaunākās paaudzes tehnoloģijas uzstādīšanas Hamburgas "CyberKnife" centrā veikti vairāk nekā 800 radioķirurgijas seansi, atkarībā no pacientu individuālā plāna, starošana vienam pacientam notiek 1–5 reizes."
Pieredzes bagātie Hamburgas kolēģi uzsver, ka radioķirurģijas ārstēšanas metodes viena no galvenajām priekšrocībām ir audzēja lokāla kontrole, proti, terapijas ietekmē tas pārstāj attīstīties vai pat samazinās.
Izvērtējot Hamburgas "CyberKnife" centra statistikas datus par to, ar kādām diagnozēm visbiežāk vērsušies pacienti, jāmin, ka 60 procentos gadījumu tas ir bijis galvas smadzeņu audzējs (no tiem 50 procenti ir ļaundabīgu audzēju metastāzes galvas smadzenēs, bet atlikušie 50 procenti labdabīgi veidojumi – meningiomas, dzirdes nerva neirinomas), bet 40 procentos gadījumu audzējs citos orgānos – 10 procentiem plaušās, 10 procentiem aknās, 10 procentiem muguras smadzenēs un 10 procentiem prostatā.
Salīdzinot ar ķirurģisku iejaukšanos, jāmin, ka, piemēram, galvas smadzeņu audzēju gadījumā ķirurģiska operācija vienmēr saistīta ar risku (..). Radioķirurģijas laikā pacients nejūt sāpes, procedūra notiek ambulatori neilgu laiku un pacients uzreiz var atgriezties ierastajās aktivitātēs.
Pieredzes bagātie Hamburgas kolēģi uzsver, ka radioķirurģijas ārstēšanas metodes viena no galvenajām priekšrocībām ir audzēja lokāla kontrole, proti, terapijas ietekmē tas pārstāj attīstīties vai pat samazinās. Tikai pieciem procentiem pacientu novēro blakusefektus. Salīdzinot ar ķirurģisku iejaukšanos, jāmin, ka, piemēram, galvas smadzeņu audzēju gadījumā ķirurģiska operācija vienmēr saistīta ar risku, tā paredz anestēziju, galvaskausa trepanāciju, sāpju sajūtas, atrašanos stacionārā un ilgstošu rehabilitāciju. Radioķirurģijas laikā pacients nejūt sāpes, procedūra notiek ambulatori neilgu laiku un pacients uzreiz var atgriezties ierastajās aktivitātēs.

Visā pasaulē līdz šim ar "CyberKnife" sistēmu sekmīgi ārstēti vairāk nekā 100 tūkstoši pacientu. SRC "Sigulda" būs modernākais šāda veida medicīnas centrs ne vien Latvijā, bet arī Baltijas reģionā kopumā. Tuvākās vietas, kur pieejamas šāda veida tehnoloģijas, ir Somijā, Polijā, Vācijā, Krievijā un Ukrainā.

Ieguldīti 5,6 miljoni eiro

Foto: Ieva Lūka
Stereotaktiskās radioķirurģijas centra "Sigulda" iekārtas iegādei un centra būvniecībai kopumā tika ieguldīti 5,6 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro ir bankas "Citadele" piešķirtais aizdevums, bet 1,8 miljoni eiro – privātais kapitāls. Projekts tiek īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas (4. kārta)" ietvaros un finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtajiem līdzekļiem. LIAA grants 2,13 miljonu eiro tiks piešķirts tikai pēc projekta veiksmīgas īstenošanas un tiks izmantots "Citadeles" aizdevuma dzēšanai.
Unikālās ārstniecības metodes cels Latvijas medicīnas prestižu ārzemēs, veicinot medicīnas pakalpojumu eksportu.
Andris Ozols, LIAA direktors
Centra "Sigulda" projekts ir viens no retajiem privāto investīciju projektiem medicīnas jomā un pierāda, ka ar bankas līdzekļiem iespējams attīstīt jaunus un sabiedrībai nozīmīgus uzņēmējdarbības virzienus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!