vientulība
Foto: Shutterstock

Vientulība ne tikai liek justies slikti, bet arī nomāc dabiskās organisma aizsargspējas un burtiski atņem gadus no dzīves. Čikāgas Universitātē veiktā pētījumā atklāts, ka tiem, kuri jūtas pamesti un nevienam nevajadzīgi, ir par 15 procentiem lielāks risks nomirt pāragri, nekā tiem, kuri jūtas kādam svarīgi un vajadzīgi, vēstī DailyMail.co.uk.

No pētījuma rezultātiem izriet, ka vientulība ir pat divas reizes bīstamāka veselībai nekā aptaukošanās.

Čikāgas universitātes pētnieku komanda secinājusi, ka vientulības sajūta vājina organisma spēju pretoties vīrusiem, kā arī veicina asinsspiediena paaugstināšanos līdz bīstamajai robežai, kad var draudēt sirdslēkme vai insults. Cilvēkiem, kuri jūtas vientuļi, ir arī lielāks risks ieslīgt depresijā.

Pētot, kā vientulība ietekmē fizisko veselību, zinātnieki arī izdarījuši interesantus secinājumus par to, kāpēc cilvēkiem ir tendence iegrimt vientulībā uz ilgu laiku.

Vientulības sajūta vājina organisma spēju pretoties vīrusiem, kā arī veicina asinsspiediena paaugstināšanos līdz bīstamajai robežai, kad var draudēt sirdslēkme vai insults.
Pētījumā, kurā piedalījās vīrieši un sievietes vecumā virs 50 gadiem (kopā 141 cilvēks), izdevās atklāt, ka noteikti imūnsistēmas gēni – saukti par CTRA gēniem – bija daudz aktīvāki tiem, kas atzina, ka jūtas ļoti vientuļi. To aktivitāte nomāc imūnsistēmas cīņu ar vīrusiem, vienlaikus pastiprinot iekaisuma reakciju – procesu, kas beigu galā var izraisīt dažādas nopietnas veselības problēmas, ieskaitot sirds mazspēju un citas slimības.

Tomēr interesantākais ir tas, ka ne tikai vientulība padara aktīvākus CTRA gēnus, bet process notiek arī pretējā virzienā, proti, aktīvāki CTRA gēni palielina iespēju, ka cilvēks tuvākos mēnešus būs vientuļš.

Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka imūnsistēmas izmaiņas padara cilvēku daudz trauksmaināku un nervozāku un mazina motivāciju iziet sabiedrībā, kas apgrūtina socializēšanos. Šis atklājums palīdz izskaidrot, kāpēc cilvēkiem ir tik grūti izrauties no vientuļnieka dzīves.

Pētījums ir publicēts žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences". Tajā arī atklāts, ka vientulība var būt cēlonis miega traucējumiem, kā ietekmē cilvēks nākamajā dienā jūtas miegains. Vientuļie bieži vien ķeras pie miega zāļu lietošanas.

Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka imūnsistēmas izmaiņas padara cilvēku daudz trauksmaināku un nervozāku un mazina motivāciju iziet sabiedrībā, kas apgrūtina socializēšanos. Šis atklājums palīdz izskaidrot, kāpēc cilvēkiem ir tik grūti izrauties no vientuļnieka dzīves.
Pētnieks Džons Kasiopo (John Cacioppo) iesaka tiem, kuri jūtas vientuļi, sākt sociālu kontaktu meklējumus caur brīvprātīgo darbu, piemēram, dodoties lasīt grāmatu aklam cilvēkam. "Sāc ar mazumiņu. Nekoncentrējies uz to, ka tev tūliņ jāatrod savas dzīves lielā mīlestība. Tikai iemērc pirkstu ūdenī," tēlaini izsakās Kasiopo.

Arī kompanjona atrašana mājas mīluļa izskatā var palīdzēt. Profesors Kasiopo iesaka vislabāk izvēlēties suni, jo ir pierādīts, ka tā sabiedrība tiešām mazina vientulības sajūtu. Kaķa, ķirzakas vai kāmīša kompānija vientulību gaisināt parasti nelīdz. Suņu īpašniekam regulāri jādodas pastaigās ar mīluli, no kā ir divi lieli labumi – izkustēšanās un iepazīšanās ar citu suņu saimniekiem. Suņi turklāt arī vairāk izrāda savu pieķeršanos saimniekam, kas, protams, mazina vientulības sajūtu.

Pētījuma rezultāti liek īpaši bažīties par vecāka gada gājuma cilvēkiem, jo ārkārtīgi daudzi seniori ir hroniski vientuļi, nevienu nesatiek un bieži vien arī ne ar vienu pat nepārmij ne vārda pa telefonu dienām ilgi.

Lai gan pētījumā piedalījās cilvēki, kuriem jau pāri pusmūžam, profesors ir pārliecināts, ka vientulība nelabvēlīgi ietekmē jebkura vecuma cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!