draudzenes tēja mājas atpūta omulība
Foto: Shutterstock

Mūsdienu stresa piesātinātajā ikdienā, kad pārlieks darba apjoms vai pat tā trūkums vienlaikus ar dažādām finansiālajām problēmām jau pieņemts par normu, cilvēki arī Latvijā meklē aizvien jaunus līdzekļus nervu nomierināšanai. Diemžēl lielākoties relaksācijai tiek izvēlēti "ātrie paņēmieni", iedzerot kārtējo nervu zāļu tabletīti vai aizdedzot cigareti, taču tikai retais aizdomājas, ka pastāv arī daudz lētāki un vienkāršāki veidi ikdienas līdzsvara atgūšanai, norāda Foxnews.com.

Ikviens, kurš aizsmēķē cigareti pēc strīda ar priekšnieku vai iedzer nervu zāļu tableti pēc tam, kad bērns skolā sastrādājis kārtējo nedarbu, lielākoties labi apzinās, ka šie ātrie līdzekļi nenes paliekošu efektu, bet pat grauj veselību. Tie gan tiek atkal un atkal izmantoti, jo bieži vien trūkst informācijas par iespējām stresu mazināt arī citos veidos. Turpinājumā piedāvājam populārākos dabīgos stresa mazināšanas līdzekļus.

Ziedā slēptā relaksācija

Dienvidamerikā augošā pasifloras auga spējas jau gadsimtiem pazīstamas kā tautas medicīnas iedarbīgākais līdzeklis stresa radītas trauksmes un bezmiega ārstēšanai. Dažādi pētījumi pierādījuši, ka šī auga iedarbība, par spīti daudzu neticībai "tautas līdzekļiem", neatpaliek pat no profesionāli izstrādātām nervu zālēm, piemēram, tām, kas balstās uz benzodiazepīnu bāzes.

Lai gan nav precīzi pierādīts, kā pasiflora iedarbojas uz ķermeni, tiek uzskatīts, ka tās iedarbībā smadzenēs palielinās tā saucamo gamma aminosviestskābju līmenis. Ar to palīdzību samazinās smadzeņu šūnu aktivitāte, ļaujot relaksēties.

Pasiflora ir pieejama dažādos veidos - no tās izgatavo tinktūras, tējas un dažādus ekstraktus. Tiesa, lai arī dabīgs, šis līdzeklis nav ieteicams maziem bērniem, jaunajām māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, un grūtniecēm. Pirms izmēģini pasifloras iedarbību, tomēr vēlams iepriekš pajautāt ārstam padomu, īpaši, ja lietojat arī cita veida nomierinošus līdzekļus.

Veiklie pirkstiņi

Kuram gan nepatīk masāža? Tā ir ne tikai lieliska atpūta, kuras laikā atslābināties, bet arī viens no vissenākajiem līdzekļiem stresa noņemšanai. Cilvēce jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem bija atklājusi, ka regulāra masāža palīdz ne tikai īslaicīgi atslābināt muskuļus, bet cilvēku padara mierīgāku arī ilgākā laika posmā.

Vēsturiski ķīnieši izmantoja masāžu, lai ar tās palīdzību atbrīvotu nosprostotos enerģiju kanālus, bet Rietumu medicīnas tēvs Hipokrāts pasludināja masāžu par vienu no efektīvākajiem veidiem fizisko slimību ārstēšanai. Arī mūsdienās masāžu izmantojam, lai relaksētu saspringušos muskuļus, samazinātu sāpes un uzlabotu asins cirkulāciju. Visi šie elementi spēj radīt brīnumus, uzlabojot arī mūsu garīgo veselību, tostarp samazinot satraukumu.

Foto: Shutterstock

Prāta fizkultūra, pašam nekustoties

Meditācija jeb prāta atbrīvošana prasa tikai 15 līdz 30 minūtes no tavas dienas, kas ir pietiekami, lai to savā saspringtajā ikdienā varētu iekļaut pat tad, ja esi visaizņemtākais uzņēmuma vadītājs valstī. Turklāt meditācija pati par sevi neprasa nekādas zināšanas un papildu tēriņus, vienīgi telpu, kurā tevi neviens netraucē.

Viss, kas tev nepieciešams, ir klusums, kurā ļaut domām pamest tavu galvu. To var izdarīt, nemaz neizpildot specifiskas pozas un nemeklējot vietu kur apgulties. Ieņemiet jebkādu sev ērtu pozu un koncentrējieties tikai uz savu elpošanu. Šāds neliels, ik dienas izpildīts prāta vingrinājums var palīdzēt jums apkarot stresu vai pat pilnībā no tā atbrīvoties.

Ieplāno sev mieru

Arī savas ikdienas plānošana rada kontroles sajūtu, kas, savukārt, prātam dod iemeslu nomierināties.

Ja esi ieradis, ka tava ikdiena prasa būt nemitīgā kustībā, ir vērts piedomāt pie dažādu darāmo darbu saraksta izveidošanas. Savukārt, ja neesi apmierināts ar savu darbā pavadīto laiku vai tev nepatīk uzturēties mājās, sāc ar to, ka ievies šajās vietās kārtību.

Pirmkārt, pārkārto esošo darba galda vai kabineta iekārtojumu tā, lai tas ir ērtāks, parocīgāks vai mājīgāks. Pētījumi pierāda, ka jebkas, kas mums ikdienā traucē, piemēram, pat nevietā atstāta avīze, mums pašiem to neapzinoties, var padarīt mūs ērcīgus un nemierīgus.

Foto: Shutterstock

Ēd, bet nesatrauc savu ķermeni

Ir pierādīts, ka tā saucamais "junk food" jeb ātri pagatavojamais un treknais ēdiens mūs ne tikai padara resnus, bet arī depresīvus. Līdz ar to ir vērts piedomāt pie savas diētas - tas var palīdzēt atvieglot ne tikai kuņģa, bet arī prāta darbību.

Veselīga ēdiena izvēle, piemēram, pilngraudu un proteīnu bagāti izstrādājumi, var ievērojami uzlabot noskaņojumu un dot ilgstošu enerģiju tikt galā ar visu, kas gadās jūsu ikdienā. Starp ēdieniem, kurus var dēvēt par īstiem enerģijas lādiņiem, vērts pieminēt arī mellenes, lasi un mandeles.

Ja tevi patiešām uztrauc sava veselība, vērts apdomāt arī kafijas atkarības pārtraukšanu. Lai gan kafija patiešām dod dažādus prāta spēju uzlabojumus, kofeīns ilgākā laika periodā tomēr iedarbojas visai postoši - tas "izsūknē" pēdējās enerģijas paliekas, kad kafijas lādiņš beidzas.

Meklē "B"

B vitamīni ir pazīstami kā smadzeņu un nervu sistēmas sakārtotāji. Tāpat tie palīdz relaksēties, vienlaikus likvidējot nogurumu.

Viegla aizkaitināmība, depresija un apātija ir pirmās pazīmes, ka ķermenim pietrūkst B vitamīna. Lai šīs negatīvās sajūtas palīdzētu apkarot, ir ieteicams izvēlēties ēdienus, kuros tā ir daudz. Sportisti kā labākos B vitamīna avotus izmanto diedzētus graudus un nesaldinātas graudu pārslas, kā arī zirņus, pupiņas, riekstus, aknas, olas un dažādus piena produktus.

Foto: Shutterstock

Atklāj smaržu pasauli

Ne vienmēr, bet daudzos gadījumos arī dažādu smaržu ieelpošana var mazināt stresu un trauksmi, kā arī uzlabot garastāvokli un koncentrēšanās spējas.

Eksperti norāda, ka smaržas var stimulēt tā saucamo limbisko sistēmu, kas izdala smadzeņu darbību uzlabojošas vielas, tostarp palielina indivīda jutekliskumu, relaksāciju, mieru un mīlestību pret visu pasauli. Populārākie līdzekļi smaržu izdalīšanai, kurus cilvēce izmanto jau gadu tūkstošiem, ir dažādi vīraki un eļļas. Par visiedarbīgākajām atzītas lavandas, cipreses un rozmarīna smaržvielas.

Gulētprieks

Miegs ir pats svarīgākais dabīgais stresa mazinātājs, kam cilvēks nav spējis radīt neko līdzīgu. Pārāk maz miega padara mūs kaprīzus, viegli uzbudināmus un gatavus "uzsprāgt" jebkurā brīdī. Savukārt pārāk daudz miega padara mūs gausus un nomāktus. Šo abu apstākļu dēļ jācenšas rast zelta vidusceļu, kas naktī ļaus saņemt nepieciešamo atpūtu un sagatavos tevi katrai jaunai dienai.

Kā viens no pirmajiem noteikumiem ir noteiktu gulētiešanas rituālu izveidošana. Ir labi, ja iespējams katru dienu doties gulēt noteiktā laikā, bet ne mazāk efektīvi būs vienkārši atturēties no smagām nodarbībām un pieēšanās trīs stundas pirms gulētiešanas. To vietā labāk ieiet siltā vannā.

Atsevišķi pārtikas produkti arī var veicināt labu izgulēšanos. Tādi, piemēram, ir banāni, zemesrieksti, vīģes un piens, taču arī ar tiem nevajag aizrauties, jo pretējā gadījumā iegūsi gremošanas traucējumus un kuņģa dedzināšanu, bet tā rezultātā - bezmiegu visas nakts garumā un īgnu noskaņojumu nākamajā dienā.

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!