Kādas var būt sekas 'saules vitamīna' D trūkumam  (3)

Nelielā daudzumā D vitamīns ir arī atsevišķos pārtikas produktos, piemēram, treknās jūras zivīs – lasī, siļķē un skumbrijā, kā arī olas dzeltenumā un sierā, tomēr galvenais tā avots ir un paliek saules gaisma.

Tāpēc ikvienam īpaši gada aukstajā un drēgnajā sezonā ieteicams pārbaudīt D vitamīna līmeni, veicot speciālu asinsanalīzi, un nepietiekamības gadījumā lietot to saturošu preparātu.

Lūk, Zdorovie.com apkopojis 11 nopietnas problēmas, ko var izraisīt D vitamīna trūkums organismā!

Tiem, kam trūkst D vitamīna, ir divreiz lielāks risks ieslīgt depresijā, nekā tiem, kuriem "saules vitamīna" ir gana. Ne velti tieši vēsajā un tumšajā gada laikā cilvēki biežāk cieš no nomāktības. Hipotalāmā un citās smadzeņu daļās, kas regulē noskaņojumu, atrodas D vitamīna receptori, tādēļ, kā spriež zinātnieki, tā trūkums var negatīvi ietekmēt emocionālo stāvokli.

Pētījumi liecina, ka tie vēža slimnieki, kuriem organismā ir pietiekams D vitamīna daudzums, biežāk atveseļojas un smagos gadījumos ilgāk spēj nodzīvot ar šo diagnozi, nekā tie, kuriem šā vitamīna trūkst. Cieša saistība starp pietiekamu D vitamīna līmeni organismā un atveseļošanos konstatēta limfomas, resnās zarnas un krūts vēža gadījumos. Piemēram, ja skāris krūts vēzis, iespējamība atveseļoties pieaug divas reizes, ja ir pietiekams D vitamīna līmenis organismā.

Ja trūkst D vitamīna, vīrietim risks saslimt ar agresīvu prostatas vēzi pieaug četras līdz piecas reizes, liecina pētījumi. Mehānisms, kāpēc tā notiek, gan līdz galam vēl nav skaidrs, taču zinātnieki ir pārliecināti, ka D vitamīnam ir nozīmīga loma prostatas vēža profilaksē.

Pat pieaugušajiem ar vieglu D vitamīna trūkumu ir par 53 procentiem lielāks risks saskarties ar demenci jeb plānprātību, kā arī Alcheimera slimību. Zinātnieki turklāt uzsver, ka ar gadiem vajadzība papildus uzņemt D vitamīnu palielinās, jo novecojot āda daudz sliktāk spēj sintezēt D vitamīnu no saules gaismas.

Psoriātiskais artrīts ir ar psoriāzi saistīts locītavu iekaisums. Tas attīstās aptuveni 10 līdz 30 procentiem psoriāzes slimnieku. Psoriātiskais artrīts rada izmaiņas, sāpes un stīvumu locītavās. Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka 62% pacientu ar psoriātisko artrītu ir D vitamīna deficīts, kas norāda uz iespējamību, ka tas ir saistīts ar šīs mokošās slimības attīstību.

Cilvēkiem ar D vitamīna trūkumu ir par 32% lielāks risks saslimt ar koronāro sirds slimību – aterosklerozes izraisītu stāvokli, kad sirdi apasiņojošajās artērijās ir traucēta asins plūsma. Koronārā sirds slimība ir viens no biežākajiem stenokardijas (lēkmjveida sāpes sirds apvidū, jo tai trūkst skābekļa) un miokarda infarkta cēloņiem.

Cilvēkiem ar D vitamīna trūkumu ir 2,5 reizes lielāks risks, ka parasta saaukstēšanās var pāraugt plaušu karsonī, jo "saules vitamīna" trūkuma ietekmē pavājinās imunitāte un vieglāk attīstās dažādas nopietnas komplikācijas.

Cilvēkiem, kas cieš no D vitamīna trūkuma, divreiz biežāk konstatē šizofrēniju, šāda sakarība atklāta kādā pētījumā. Izskaidrojums, kāpēc tā notiek, gan vēl nav atrasts.

Jau sen pierādīts, ka zems D vitamīna līmenis var veicināt dažādu neirodeģenratīvu kaišu, tajā skaitā multiplās sklerozes un Parkinsona slimības, attīstību. Papildus nesen atklāts, ka tā deficīts veicina šādu slimību progresēšanu un padara tās smagākas.

D vitamīns ir nepieciešams, lai organisms varētu uzsūkt un izmantot ar uzturu vai preparātiem uzņemto kalciju, līdz ar to D vitamīna trūkums var būt cēlonis osteoporozes jeb kaulu trausluma attīstībai jau pirms 50 gadu vecuma.

Ļaudis ar D vitamīna deficītu biežāk mirst pāragri. Īpaši šis risks pieaug, ja D vitamīna līmenis ir zemāks par 30 ng/ml (nanogrami uz mililitru). Taču ar tā lietošanu gan nevajag aizrauties pārlieku – arī par daudz ir par skādi. Tas nedrīkst pārsniegt 50 ng/ml.