"Sēžu un prātoju, kā, lecot uz kruķiem, es varētu īstenot tādu ikdienišķu nodarbi (šobrīd to pat es varētu dēvēt par sapnīti) kā kafijas dzeršanu gultā? Kafiju uztaisīju, bet, esot mājās viena, nekādi nevaru to aizdabūt līdz gultai. Tagad sanāk pēc katra kafijas malciņa celties no gultas un – klipu, klapu! – lēkt uz virtuvi," savā Facebook profilā nesen ierakstījusi mana paziņa Marta (vārds mainīts), kura, spēlējot volejbolu, tikusi pie nopietnas ceļa traumas un nu kādu laiku būs spiesta sadzīvot ar "baltu ģipša čaulu no dibena līdz potītei".
Iemesli, kādēļ kājai uzliek ģipsi un nākas pārvietoties ar kruķiem, var būt dažādi – kaula lūzums, meniska plīsums, ceļa saišu sastiepums… Ja neesi to piedzīvojis, ir grūti iedomāties, ka pat ļoti vienkāršas un ikdienišķas darbības šajā mirklī bez līdzcilvēku palīdzības pēkšņi kļūst teju par neiespējamo misiju, jo abas rokas aizņem kruķi, bet bez tiem pat nostāvēt uz vietas ir sarežģīti.
Rutks.lv vaicāja vairākiem cilvēkiem, kam bijusi šāda pieredze, kādus radošus risinājumus viņiem izdevās izgudrot, lai patstāvīgi tiku galā ar dažādiem ikdienišķiem uzdevumiem, piemēram, iepirkšanos, mazgāšanos, ģērbšanos, kāpšanu pa trepēm un maltītes aiznešanu līdz istabai, kur var ērti iekārtoties uz dīvāna.
Lai aiznestu kādu lietu
- "Tā kā neko daudz rokās paņemt nevari, lai pārvietotu mobilo telefonu, ķemmi vai citas lietas, jāvelk drēbes ar kabatām. Labi šim nolūkam noder halāts."
- "Neplīstošas un lielas lietas pa istabu var pārvietot metot. Es tā līdz gultai dabūju spilvenu, lai būtu, kur atspiest muguru, kā arī segu. Var arī lietu nolikt uz grīdas un ar kruķi lēnām bīdīt uz vajadzīgo vietu. Trauslākas lietas var ielikt sporta somā – ideāli, ja tā ir ar ritentiņiem – un aizbīdīt līdz istabai, pastumjot ar kruķa galu."
- "Salādē visu nepieciešamo maisiņos, ko var uzkārt uz rokas, un klumburē, kur vajag."
Kā nomazgāties
- "Es aptinu ģipsi ar lielo melno miskastes maisu un kaut kā iekāpu vannā. Uzsēdos uz malas, pārliekot veselo kāju pāri, un, balstoties uz kruķiem, iecēlu ieģipsēto. Tāpat "stutējos" ārā. Tajā brīdī gan rūgti nožēloju, ka mums nav dušas kabīnes. Mazgājos ar dušu, sēžot uz taburetes vannā, lai ģipsi nesamērcētu."
- "Kārtīgi notinu ar pārtikas plēvi ieģipsēto kāju un līdu dušā. Reizēm, īpaši zonai, kas tuvāk ģipsim, izmantoju mitrās salvetes."
- "Matus var mazgāt, stāvot uz vienas kājas. Ar galvu pārkaras pār vannas malai un ar dušu izmazgā. Mans ieteikums ir sapucēties, nevis dienām staigāt netīriem matiem, lai vismaz spogulī skats ir pozitīvs. Tas uzlabo garastāvokli."
Knifiņi ģērbšanās ziņā
- "Zeķes vieglāk ir uzvilkt, nevis sēžot gultā, bet stāvot kājās, jo tad pieliekties palīdz gravitācijas spēks."
- "Ģērbos sēdus – citādi nekā! Ļoti noderēja vienas brīvas bikses, kam rāvējslēdzējs katrai starai sānos."
Kāpšana pa trepēm
- "Lecot uz piekto stāvu, es teicu sev – forši, ka man ir stipri roku muskuļi, jo pretējā gadījumā būtu grūti! Ja ir šaura trepju telpa, tad ērtāk ir lēkt, atbalstoties ar vienu roku pret sienu un ar otru – pret lenteri. Tā es jutos daudz stabilāk, nekā ar kruķiem."
Ēst gatavošana
- "Atzīšos, lielākoties ēdu visādus ķīniešus, ko vīrs piegādāja, bet ar kruķiem jau līdz virtuvei tiek un, tā kā divus mēnešus sēdēju mājās, tad gatavoju ar. Līdz virtuvei ar kruķiem, tad noliek sev krēslu pie izlietnes, otru – pie plīts un tik šiverē. Viss notiek un mizojas, un vārās."
Ja gribas ieturēt maltīti vai iedzert kafiju gultā
- "Kafiju termosā, tad mugursomā un – aidā! – uz gultu."
- "Sporta pudelē ielēju kafiju vai tēju, iesēju striķī un pakāru kaklā. Ļoti ērti."
- "Nekas cits neatliek, kā pārvietot gultu vai matracīti uz virtuvi. Tad var ēst un dzert, kad vien iegribas."
- "Man bija lauzta pēda – ģipsis līdz celim, tādēļ šajā ziņā laikam man bija vienkāršāk. Pārvietojos pa māju ar ķeblīti – uz tā ar celi atstutēta slimā kāja, nolikta kafijas krūze un šķīvis ar ēdienu. Pastūmu ķebli nelielu gabalu uz priekšu, ar veselo kāju pielecu klāt. Kādas astoņas reizes gan bija tā, ka jāiet kafija par jaunu taisīt."
- "Ēdienu pārvietot pa māju sarežģīti, jo rokas aizņemtas. Var pa mazam gabaliņam stumt pa grīdu – gadās gan, ka apgāžas un visi centieni vējā. Dzērienu var ieliet pudelē un iespiest padusē vai starp kājām."
- "Uz istabu faktiski neko nenesu. Ēdu turpat, virtuvē."
Iepirkšanās veikalā
- "Ar pastaigām man bija grūti – ātri piekusa gan rokas, gan kājas. Līdz ar to iepirkšanās veikalā vispār bija ekselents viduslaiku moku pasākums. Ieteikums – aši jāiemācās rīkoties ar iepirkumu ratiem, jo groziņu panest ar kruķiem ir, var teikt, neiespējami, kur nu vēl ielādēt tajā vēlamo un izklumpačot ar kruķiem pa veikalu. Vienā rokā kruķis, ar otru stumj iepirkumu ratus – tas gan ne visiem būs pa spēkam, jo jāskatās, vai un cik var noslogot traumēto kāju! Ja to pat nevar likt pie zemes, nekas labs no šādas pārvietošanās, protams, nesanāks. Jebkurā gadījumā – piņķerīgs pasākums! Labāk, protams, ja ir kāds, kas palīdz ar iepirkšanos."
- "Es drosmīgi defilēju pa veikalu ar grozu – uzkarināju uz kruķa gala. Maisu ar pēc tam – tāpat. Nu nedēļai, protams, tā neiepirksies. Tad jāpasūta pārtika no interneta veikala."
- "Šobrīd jau ir vairāki interneta veikali, kas piedāvā pārtiku piegādāt uz mājām, bet man ēšanas ziņā tas bija interesants laiks, jo vienkārši lūdzu draugiem, lai atved pārtiku. Parasti atveda lielus maisus, iesniedza čeku un tad nu skatījos un brīnījos, kas nu savests. Uzzināju jaunus pārtikas produktus, kuriem pati līdz tam biju staigājusi garām. Lauzta kāja - labs veids, kā dažādot ēdienkarti!"
Ja niez kāja
- "Zem ģipša man ik pa laikam kaut kur iekņudas un niez. Šādos gadījumos es izmantoju salmiņu. Iebāžu aiz ģipša un pakasu niezošo vietu."
Varbūt arī tev ir pieredze šajā jautājumā un vari ko ieteikt tiem, kuri pie ģipša un kruķiem tikuši pavisam nesen?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
