Hipoglikēmija jeb Kad dzīvību var glābt viena konfekte

Nav būtiski, vai cilvēkam ir 1. tipa vai 2. tipa cukura diabēts – abos gadījumos hipoglikēmija ir vienādi bīstama. Turklāt jāņem vērā, ka ikreiz cilvēkiem ar diabētu hipoglikēmija var izpausties dažādi. Tāpat jāatceras, ka hipoglikēmijas pazīmes var parādīties arī tad, ja glikozes līmenis asinīs ir tuvu normālam līmenim (ap 4,0 mmol/l).

Biežākās pazīmes, kas liecina par cukura līmeņa strauju pazemināšanos asinīs, ir:

Ja hipoglikēmiju nenovērš, cilvēkiem ar cukura diabētu parādās koncetrēšanās grūtības, miegainība, apjukums, neraksturīga un neadekvāta uzvedība, agresivitāte, redzes izmaiņas, galvassāpes vai pat bezsamaņa. Minētie simptomi parādās bez brīdinājuma, tāpēc svarīgi zināt, kā rīkoties, ja kas tāds notiek.

Pirmkārt, noteikti jāpārtrauc jebkādas aktivitātes, jāapsēžas un jāuzņem 12–15 grami viegli asimilējamo ogļhidrātu: piecas līdz sešas glikozes tabletes vai glāzi augļu sulas vai limonādes. Noderēs arī jebkuri citi saldumi – cepumi, konfektes.

Otrkārt, ja vien iespējams, uzreiz vajadzētu noteikt glikozes līmeni asinīs – gan tiklīdz parādās hipoglikēmijas pazīmes, gan arī pēc apmēram 15–30 minūtēm kopš laika, kad problēmu mēģināts novērst. Ja hipoglikēmijas pazīmes neizzūd, vēlreiz jāuzņem 12–15 grami ogļhidrātu.

Gadījumos, kad hipoglikēmija pārsteidz uz ielas, sabiedriskajā transportā vai jebkur citur ārpus mājas un nav iespējams pārbaudīt glikozes līmeni asinīs, galvenais ir apēst viegli asimilējamos jeb tā sauktos "ātros" ogļhidrātus.

Kad hipoglikēmijas pazīmes pārgājušas, noteikti jāapēd kaut nedaudz komplekso (salikto) ogļhidrātu, piemēram, pusšķēlīti maizes.

Vieglas hipoglikēmijas gadījumā parasti cilvēks pats tiek galā, jo lielākoties cukura diabēta pacients somiņā vai kabatā būs ielicis kādu konfekti, cukurgraudiņu vai viņam izrakstīto medikamentu problēmas novēršanai. Grūtāk ir tad, ja hipoglikēmijas simptomi ir izteiktāki un mainās – cilvēks ir apjucis un neadekvāts, viņam var būt redzes traucējumi. Ja ko tādu redzi, nepaej garām un centies palīdzēt. Savukārt gadījumos, kad redzi bezsamaņā gulošu cilvēku, uzreiz zvani "ātrajai" palīdzībai. Smagu hipoglikēmiju spēj novērst tikai mediķi.

Cukura līmeņa strauju krišanos asinīs var izraisīt gan medikamenti, arī speciāli cukura diabēta ārstēšanai paredzētie, īpaši, ja nepareizi izvēlēta medikamentu deva, gan arī paša cilvēka neapdomīga rīcība, piemēram, nepaēstas brokastis vai pusdienas, alkohola lietošana, neuzņemot ogļhidrātus, pārlieku liela fiziskā slodze, nesamazinot insulīna devu vai nepalielinot ogļhidrātu uzņemšanu. Tomēr visbiežākais hipoglikēmijas iemesls ir medikamenti.

Latvijā pieejamo zāļu klāsts cukura diabēta pacientu ārstēšanai ir plašs, taču speciālists ir spiests izvēlēties atbilstošāko no tiem. Vieni no vecākajiem ir metformīna grupas antidiabētiskie medikamenti, kas samazina glikozes veidošanos aknās un uzlabo insulīna izmantošanu muskuļos. Metformīna grupas medikamenti ir pirmā izvēle, turklāt tie ir lēti un ļoti efektīvi, tomēr jau pēc dažiem gadiem ārsts ir spiests papildus piemeklēt vēl kādu medikamentu, jo cilvēkam vairs nepietiek ar metformīna grupas zālēm vien.

Latvijā tagad pieejami vairāki jaunās paaudzes medikamenti (tabletes) glikozes līmeņa pazemināšanai, kas veicina insulīna ražošanu aizkuņģa dziedzerī tikai uz ēdienreizi. "Tie ir saudzējoši medikamenti, kuriem nav raksturīga hipoglikēmija," saka Ingvars Rasa. Ir vēl otra medikamentu grupa, kas palīdz daļu glikozes izvadīt no organisma ar urīnu un tā nepaliek asinīs. "Lai gan jaunās paaudzes medikamenti maksā aptuveni četras reizes dārgāk, Latvijā tie iekļauti 100% kompensējamo medikamentu sarakstā. Tie nerada pacientam iepriekš minētās blaknes, kas ir ļoti nopietnas un bīstamas veselībai," norāda endokrinologs.

Jebkurā gadījumā jāizvairās no smagas hipoglikēmijas vienlaikus ar bezsamaņas iestāšanos. Gados vecākiem cilvēkiem būtu īpaši rūpīgi jāizvērtē katras hipoglikēmijas cēloņi, lai samazinātu to iespējamību, jo hipoglikēmija var veicināt miokarda infarktu, sirds ritma traucējumus, insultu, pasliktināt spriešanas spējas, izraisīt kritienus un traumas. Tomēr jāatceras – ārstiem tagad pieejami jaunās paaudzes medikamenti, kas nav saistīti ar hipoglikēmijas risku. Jautā par tiem savam ārstam.