Bērniņa gaidīšanu Marta (vārds mainīts) atceras kā ļoti skaistu laiku. Grūtniecība noritēja ļoti harmoniski, bez jebkādiem sarežģījumiem. Vīrs bija ļoti atbalstošs. Abu pirmais bērniņš bija plānots un ļoti gaidīts. Arī dzemdības bija salīdzinoši vieglas – dabiskas, bez stimulēšanas. Taču desmit dienas pēc skaistā notikuma Martas psihe pēkšņi sabruka un viņa pilnībā zaudēja saikni ar realitāti – tiktāl, ka bija pārliecināta, ka viņai uzticēta misija glābt pasauli un, lai to izdarītu, jācīnās ar pašas vīru… Sievas uzvedībai kļūstot absolūti nekontrolējamai, dzīvesbiedrs izsauca ātros un Martu aizveda uz psihoneiroloģisko slimnīcu Tvaika ielā, kur nācās pavadīt mēnesi. Tālāk – Martas stāsts un psihiatres Inas Mihailovas komentārs.
Lai gan pēcdzemdību psihoze ir salīdzinoši reti sastopama, no tās nav pasargāta neviena jaunā māmiņa, saka psihiatre. Tas ir mīts, ka šis psihiskais traucējums var skart tikai sievietes, ar kurām, kā mēdz teikt, kaut kas nav kārtībā, kaut gan šādā gadījumā, protams, risks to piedzīvot ir lielāks. Ikvienai sievietei dzemdības (īpaši pirmās) un sākumposms ar jaundzimušo, kas jābaro arī vairākas reizes naktī, ir liela slodze kā fiziski, tā emocionāli, tādēļ var "sašūpot" psihi, kļūstot par psihozes palaidējmehānismu. Būtisku lomu gan spēlē arī hormonālās izmaiņas pēc dzemdībām.
Martai ir augstākā izglītība un prestižs darbs. Trīs gadus ir laimīgi precējusies. Ar viņu mani iepazīstināja pēcdzemdību depresijas skarto atbalsta biedrības "Debesmanna" vadītāja Iveta Parravani, kura aktīvi cīnās, lai par psihiskiem traucējumiem, kas var piemeklēt pēcdzemdību periodā, un to ārstēšanas iespējām sabiedrība uzzinātu vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
