Izpētīts, ka neapmierinātība ar dzīvi un stress tomēr neizraisa slimības  (1)

Pētījums, kuru vadījusi doktore Beta Liu (Bette Liu) no Dienvidvelsas Universitātes Austrālijā, ir publicēts prestižajā medicīnas žurnālā "The Lancet". Doktore Liu ar kolēģiem nonākusi pie šādiem secinājumiem, aptaujājot 719 tūkstošus sieviešu.

Sievietes, kuru vidējais vecums bija 59 gadi, tikai iesaistītas pētījumā laika posmā no 1996. līdz 2001. gadam. Viņām tika lūgts aizpildīt anketu, kur bija jāsniedz detalizētas atbildes par veselību, stresa līmeni, laimes sajūtu un spēju kontrolēt savas emocijas ikdienā.

Aptuveni 39 procenti sieviešu atzina, ka būtībā visu laiku jūtas laimīgas. 44 procenti daiļā dzimuma pārstāvju norādīja, ka lielākoties jūtas laimīgas, bet 17 procenti atzina, ka ir nelaimīgas.

Nākamo desmit gadu laikā 31 531 no pētījumā iesaistītajām sievietēm nomira. Pētnieki analizēja sieviešu nāves cēloņus un to saistību ar apmierinātību ar dzīvi. Mirstība no dažādiem cēloņiem, tostarp sirds slimībām un vēža, kā laimīgo, tā nelaimīgo dāmu vidū bija aptuveni tāda pati.

Analizējot anketas, pētnieki konstatēja, ka sievietes, kurām pētījuma sākumā bija slikta veselība, lielākoties norādījušas, ka jūtas nelaimīgas un cieš no stresa.

Pētnieki secinājuši, ka iepriekšējos pētījumos, kuru rezultāti norāda, ka apmierinātība ar dzīvi pazemina mirstības līmeni, bet neapmierinātība to paaugstina, nav ņemts vērā fakts, ka slikta veselība ir tā, kas cilvēku padara nelaimīgu.

"Daudzi joprojām tic, ka stress vai neapmierinātība ar dzīvi izraisa slimības, taču patiesībā viņi jauc cēloni ar sekām. Protams, ka tie, kuriem ir slikta veselība, ir nelaimīgāki, nekā tie, kuri jūtas labi. Šī pētījuma rezultāti apliecina, ka tas, vai cilvēks ir vai nav apmierināts ar dzīvi, pats par sevi veselību neietekmē," norāda pētījuma līdzautors Ričards Peto (Richard Peto) no Oksfordas Universitātes Lielbritānijā.