Laboratorijas ceļ trauksmi – par izmeklējumiem biežāk būs jāmaksā pašiem; ministrija to noliedz  (1)

Dubultā kvotu sistēma nozīmē, ka turpmāk valsts kvotas tiks piemērotas ne vien mediķiem, kuri ārstē pacientus, bet arī laboratorijām, kas pieņem analīzes laboratorisko izmeklējumu veikšanai.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA) noraizējusies, ka tā ietekmē mazināsies laboratorisko izmeklējumu pieejamība, un tāpēc daudziem pacientiem turpmāk par valsts garantētajām analīzēm nāksies maksāt pašiem.

"Kā to jau parādīja 27. novembrī VM notikusī diskusija, šobrīd pret dubultās kvotēšanas ieviešanu iestājas pilnīgi visi ar šo jomu saistītie veselības aprūpes nozares pārstāvji. Un tāpēc šobrīd racionāli ir grūti izprast atsevišķu VM ierēdņu vēlmi par katru cenu ieviest dubulto kvotēšanu.

Kāpēc nepieciešams palielināt birokrātiskos žņaugus nozarē strādājošajiem? Kāpēc nepieciešams ierobežot pacientu iespējas veikt izmeklējumus un laikus saņemt laboratoriju analīžu rezultātus? Skaidrs, ka tas radīs nozīmīgas neērtības ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram turpmāk būs nepieciešams nodot analīzes un veikt laboratoriskus izmeklējumus.

Ikvienam ārstam jau šobrīd ir skaidrs, ka pēc šāda lēmuma pieņemšanas visdrīzāk pieaugs pacientu skaits ar ielaistām slimībām, kas savukārt plicinās jau tā knapo veselības aprūpes budžetu," uzsver VADDA pārstāvis un SIA "Centrālā laboratorija" valdes loceklis Edvīns Kazušs.

VADDA izsūtītajā ziņojumā medijiem norādīts, ka laboratorijas nepārzina pacientu veselības stāvokli un nevar spriest par pacientu tikai pēc saņemtā analīžu parauga, lai varētu pateikt, cik viņam ir aktuāla konkrēto izmeklējumu veikšana.

"Tādējādi dubultā kvotēšana ne vien papildus birokratizēs veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, bet arī palielinās korupcijas riskus, iedalot pacientus izredzētajos, kuriem valsts turpmāk apmaksās laboratoriskos izmeklējumus, un pārējos, kuri par visu būs spiesti maksāt paši vai arī atteikties no analīžu veikšanas."

"Ko laboratorijām darīt, ja atvedīs asins analīzes un kvota būs beigusies? Aptuveni 50% analīžu uz laboratorijām tiek nogādātas tālāko izmeklējumu veikšanai no ārstiem, un tikai puse tiek noņemtas pacientiem uz vietas laboratorijās. Iecerēto kvotu sistēmu nav iespējams administrēt bez e-veselības sistēmas un pienācīgas datu apmaiņas tiešsaistes režīmā.

Tas būtu vienīgais leģitīmais mehānisms, kurš pasargātu pacientus no situācijas, kad cilvēki būs samaksājuši ārstniecības iestādēm par asins paraugu noņemšanu, bet, paraugus piegādājot laboratorijām, var atklāties, ka no budžeta līdzekļiem izmeklējumus veikt vairs nav iespējams. Šādiem gadījumiem ir nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā piegādātie paraugi tiks noraidīti," saka Kazušs.

Analīžu nodošana pie ārsta turpmāk negarantēs iespēju saņemt arī analīžu rezultātus, jo kvotas būs ne vien ārstiem, bet arī laboratorijām. Tā būs zīlēšana kafijas biezumos par to, kuram paveiksies iekļūt izredzēto lokā un tiem, kuri valsts apmaksāto analīžu rezultātus nesaņems, norāda VADDA.

"Kāpēc ir vajadzīgs kvotēt divas reizes – no vienas puses ārstus, no otras puses laboratorijas? Visloģiskāk kvotēt ir tieši tajā brīdī, kad tiek nozīmētas analīzes, nevis tad, kad tās jau ir nozīmētas un paraugi atvesti uz laboratoriju," Kazušs sacīja intervijā "TV3" ziņām. "Un kas notiks vietās ārpus Rīgas? Ja, teiksim, kaut kādos Bukaišos beigusies laboratorijai kvota? Pacients brauks uz Dobeli vai Rīgu, meklēs, kurā vietā varētu nodot analīzes?"

Pēc VADDA domām, laboratorisko izmeklējumu dubulto kvotu ieviešana būtiski ierobežos veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, līdz ar to skartas Satversmes 111. pantā garantētās cilvēka pamattiesības par to, ka "valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu".

"Apstiprinot Ministru Kabineta (MK) noteikumu par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (Nr. 1529) grozījumu projektu pašreizējā redakcijā, būtu pamatota vēršanās Satversmes tiesā par attiecīgo punktu atzīšanu par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža," atzīst zvērinātā advokāte Ilze Vilka.

Zvērinātu advokātu biroja "Precinieks" atzinumā par MK grozījumu projekta sagatavošanas un sabiedrības līdzdalības procesa aspektiem ir norādīts, ka VM, virzot šos grozījumus, novilcinājusi atbildes uz speciālistu iebildumiem. Sabiedrībai ilglaicīgi nebija pieejama ne anotācija, ne kāds cits argumentēts pamatojums veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšanai un jauna administratīvā sloga noteikšanai laboratorijām. Tas licis secināt, ka turpinās sabiedrības viedokļa nerespektēšana. No vienas puses, speciālisti tiek aicināti sniegt savu viedokli un ieteikumus. Bet realitātē pacientiem un nozarei būtiskos jautājumos tiek sakompilēts pieklājīgās frāzēs noformulēts noraidījums.

Speciālistiem ir neizprotama sasteigtība un tiesiski apšaubāmais ceļš, kādā to tiek mēģināts iedzīvināt. Šobrīd nav pieejams ne argumentēts pamatojums dubultās kvotēšanas sistēmas ieviešanai, ne arī informācija par atbilstošu normatīvo regulējumu un jaunajiem kontroles mehānismiem, kas būtu nepieciešami, ja no nākamā gada dubultā kvotēšana stātos spēkā.

VADDA pauž uzskatu, ka MK noteikumu grozījumu projektu pašreizējā redakcijā nav iespējams virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. To nepieciešams tiesiski noteiktajā ceļā koriģēt atbilstoši pacientu un nozarē strādājošo interesēm, bet pēc tam nodot publiskai apspriešanai.

"Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem 2016. gadā plānots tādā pašā apjomā, kāds šiem izmeklējumiem tika piešķirts šogad. Līdz ar to laboratorisko izmeklējumu pieejamība netiks mazināta un nekādus ierobežojumus laboratorisko izmeklējumu pieejamībai šie grozījumi neradīs," komentējot VADDA iebildumus, uzsver VM preses sekretāre Agnese Gusarova. VM mērķis, ieviešot kvotas laboratorijās, ir panākt, lai finansējums tiktu izmantots efektīvāk.

"Jautājums par laboratorisko izmeklējumu apjomu tika diskutēts kopš šā gada marta un izvērtēts Nacionālā veselības dienesta darba grupā, kas izskatīja iespējamos piedāvājumus un izstrādāja priekšlikumus normatīvo aktu grozīšanai. Šajā procesā piedalījās arī Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA)," norāda VM pārstāve. "Savukārt Veselības ministrijā 9. septembrī notika sanāksme, kur tika detalizēti izskatīti un izvērtēti laboratorisko pakalpojumu apmaksas nosacījumi. Arī šajā sanāksmē piedalījās VADDA, tādēļ priekšlikuma būtība VADDA ir zināma un tā ir piedalījusies diskusijās par šo jautājumu."