Kā liecina Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) veiktie pētījumi, Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 000 cilvēku, un pēdējo desmit gadu laikā daudzi arvien biežāk sev uzdod jautājumu, kas tad ir depresija, jo depresīvas sajūtas – grūtsirdību un nomāktību – ir piedzīvojis gandrīz ikviens. RSU profesors un psihiatrs Elmārs Rancāns aicina neļauties stereotipam, ka depresija ir slinkums vai rakstura vājums, un atgādina, ka depresija ir jāārstē.

"Diez vai būs kāds cilvēks, kas kaut reizi savā dzīvē nav juties nomākts, grūtsirdīgs – kaut vai uz brīdi vai uz stundu. Taču kurā brīdī šī sliktā oma pārtop par ko vairāk? Par depresiju kā slimību mēs runājam tad, kad cilvēks šīs sajūtas izjūt katru dienu lielāko dienas daļu vismaz divas nedēļas pēc kārtas – viņš jūtas grūtsirdīgs, nomākts, viņam trūkst dzīvesprieka, pazūd iepriekšējās intereses, aizraušanās, kas viņam agrāk sagādāja prieku," par to, kas ir depresija, stāsta RSU Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors Elmārs Rancāns.

Cilvēks depresijā var ieslīgt, citiem nepamanot, un viņš pats var domāt, ka tā ir pārslodze darbā, ka vainīgi slikti materiālie apstākļi vai kas tamlīdzīgs, un nemaz neapjaust, ka viņu ir pārņēmusi depresija kā slimība.

Depresija ir būtisks smagums, kas ir pārņēmis cilvēku un spiež viņu pie zemes. Līdzīgi, kā iet pa dzīvi ar plecos uzceltu 60 kilogramus smagu mugursomu. Kā var iet pa dzīvi ar tādu smagumu uz pleciem? Varbūt var vilkties, taču nevar dzīvot pilnvērtīgi – tā, kā to gribētos.
Elmārs Rancāns, psihiatrs, RSU profesors
"Un tad nereti apkārtējie saka: "Nu, saņemies taču! Saņem sevi rokās! Tiec tam pāri!" Viens to nosauc par slinkumu, cits – par rakstura vājumu. Bet ir ļoti svarīgi tādā brīdī atcerēties, ka rakstura vājums ir īpašība, ko cilvēkam piedēvē, taču depresija ir būtisks smagums, kas ir pārņēmis cilvēku un spiež viņu pie zemes. Līdzīgi, kā iet pa dzīvi ar plecos uzceltu 60 kilogramus smagu mugursomu. Kā var iet pa dzīvi ar tādu smagumu uz pleciem? Varbūt var vilkties, taču nevar dzīvot pilnvērtīgi – tā, kā to gribētos. Tāpēc ir ļoti svarīgi brīžos, kad ir šaubas, kas ar mani notiek – vai tas ir mirkļa stāvoklis vai kaut kas tāds, kas prasa profesionāļu konsultāciju, labāk to lieku reizi pārbaudīt," stāsta psihiatrs.

"Šogad Valsts pētījumu programmā "Biomedicīna" veicām pētījumu ģimenes ārstu praksēs un konstatējām, ka katram desmitajam pacientam, kurš vēršas pie ģimenes ārsta pēc palīdzības, ir depresija. Tas nozīmē, ka ik gadu Latvijā pie ģimenes ārstiem uz pieņemšanu ir atnākuši 70 000 pacientu, kas slimo ar depresiju un kuriem nepieciešama tūlītēja ārstēšana," skaidro Elmārs Rancāns.

Katram desmitajam pacientam, kurš vēršas pie ģimenes ārsta pēc palīdzības, ir depresija. Tas nozīmē, ka ik gadu Latvijā pie ģimenes ārstiem uz pieņemšanu ir atnākuši 70 000 pacientu, kas slimo ar depresiju.
Galvenais uzdevums būtu depresiju laikus atpazīt un vērsties pēc palīdzības. Kā to izdarīt? "Piemēram, mājaslapā Depresija.lv aptuveni minūtes laikā, aizpildot anketu, var rast atbildi uz jautājumu, vai to, kas ar mani notiek, speciālisti uzskatītu par depresiju, un tad vajag vērsties pie speciālista pēc palīdzības. Visiem jāatceras, ka depresija nav rakstura vājums, tā ir slimība, kas skar ļoti daudzus cilvēkus, kuriem būtu vajadzīga profesionāļu palīdzība. Tāpēc, lūdzu, vērsieties pēc tās!" nobeigumā uzsver psihiatrs Elmārs Rancāns.
Depresija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit