Vēzis ir smaga slimība un, jau uzzinot par šādu diagnozi, cilvēks piedzīvo smagu psiholoģisku triecienu, ko būtu nepieciešams apspriest ar psihologu, nemaz nerunājot par ārstēšanas laiku un dzīvi pēc tā vai arī situāciju, kad nepieciešama paliatīvā aprūpe. Latvijā šobrīd kvalitatīva rehabilitācija un paliatīvā aprūpe praktiski nav iespējama – tā Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas organizētajā diskusijā "Rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes iespējas vēža pacientiem Latvijā" norādīja nozares eksperti.
Diemžēl pašlaik vēža pacienti Latvijā ļoti retos gadījumos var saņemt rehabilitāciju, bet sociālipsiholoģisku palīdzību tikai ar pacientu organizācijas "Dzīvības koks" starpniecību saziedoto līdzekļu iespēju robežās, jo valsts šādu palīdzību neapmaksā.
Attiecībā uz paliatīvo aprūpi, Rīgas 1. slimnīcas Īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Rita Rindža uzsvēra, ka šobrīd tikai nosacīti ir iespējams runāt par paliatīvās aprūpes sistēmu valstī, jo tā pašlaik normālā līmenī pieejama vien bērniem, bet pieaugušajiem nav pietiekami pieejama. Palīdzības saņemšana ir ilgstoši jāgaida, izteikti trūkst nepieciešamo speciālistu, kā arī valsts līdzfinansējums ir ierobežots. "Paliatīvās aprūpes palīdzība pacientiem ir nepieciešama tad, kad tā ir nepieciešama, nevis pierakstoties rindā un pēc vairākiem mēnešiem saņemot dažu dienu aprūpi, kas bijusi nepieciešama ātrāk un ir vajadzīga regulāri arī turpmāk."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
