Seši hormoni, kas sievietēm liek pieņemties svarā un traucē notievēt  (14)

Hormonālās ainas izmaiņas visbiežāk ir saistītas ar pirmsmenstruālo sindromu, grūtniecību, menopauzi vai arī ilgstošu stresu. Pētījumi liecina, ka apetīte, svars un vielmaiņas ātrums ir cieši saistīti ar dažādu hormonu līmeni.

Vairogdziedzera hipofunkcija jeb palēnināta darbība, kuras ietekmē ir samazināta šā dziedzera hormonu izdale, parasti izraisa svara pieaugumu. Šim traucējumam vēl raksturīgas tādas pazīmes kā nogurums, salīgums, sausa āda un aizcietējumi.

Estrogēni ir sievišķie dzimumhormoni. Menopauzes laikā to līmenis sievietes organismā krītas, izraisot svara pieaugumu. Visvairāk lieko tauciņu parasti koncentrējas vēdera rajonā.

Menopauzes laikā krītas arī progesterona līmenis. Zems šī hormona līmenis neveicina tauku uzkrāšanos, taču liek organismam aizturēt vairāk šķidruma, kā ietekmē palielinās gan ķermeņa apjoms, gan svars.

Ir sievietes, kurām ir hormonāli traucējumi, saukti par policistisko olnīcu sindromu. Tā ietekmē sievietes organismā ir paaugstināts vīrišķā hormona testosterona līmenis, kas izraisa svara pieaugumu, menstruālā cikla traucējumus, apmatojuma augšanu uz sejas, pinnes un arī neauglību. Testosterons atrodas jebkuras sievietes organismā, protams, krietni mazākā daudzumā nekā vīrieša organismā. Tā līmeņa krišanās menopauzes laikā palēnina vielmaiņu, kas veicina svara pieaugumu.

Hormonu insulīnu ražo aizkuņģa dziedzeris. Šis hormons regulē tauku un ogļhidrātu uzkrājumus organismā. Paaugstināts insulīna līmenis izraisa svara pieaugumu.

Stresa hormona kortizola līmeņa celšanās izraisa palielinātu ēstgribu, tādēļ ilgstoša stresa sekas parasti ir liekie kilogrami. Kortizola līmeņa celšanos izraisa divi faktori: stress un miega trūkums.

Ja konstatēts hormonālais disbalanss, hormonu līmeni atkarībā no iemesla var normalizēt, ieviešot izmaiņas dzīvesveidā, lietojot speciālus preparātus vai mākslīgos hormonus.